vakardienas pēcsajūtas ir kā ar ķieģeli pa galvu.nesāp jau, bet tāds kā virspusīgais apjukums.pretīgi piedzēros, beigubeigās aizmigu kā mazs bērns ap 5iem no rīta. un novērtēju augsti to,ka ir kāds,kurš uzsedz sedziņu,lai nenosalstu, t.i. parūpējas par mani brīdī,kad pati sev liekos bezspēcīgi apjukusi.
dzeru lielo kafiju un pāršķirstu dzīvīti gada,divu mērogā. and its the same old shit,citās krāsās tik.