fucking hell.

es nesaprotu, vai tas ir nepietiekams nikotīna daudzums organismā
vai arī es tiktiešām pēdējā laikā daudz un ilgstoši dusmojos. un
nav nozīmes uz ko un par ko, pat uz sevi, daudz un dikti. man ir
pilnīga un galīga dzīves neapmierinātība. gribu piedzerties un
nopīpēties.

Need to learn to let it go
to know you'd do no harm to me

But what can I say now?
And It couldn't be more wrong
Cos there's no one there
Unmistakably lost and without a care

And its wearing me down
And its turning me round
And I can't find a way
Now to find that it out

viss brūk un jūk,aaaargh,madafakas.biju jau tā sapriecājusies par usa braucienu,ka nezināju kur likties,
bet šodien bišku vairāk ar geriju parunāju un sapratu to,ka piedāvājums itnemaz nav tik spidošs kā varētu
likties.. tieši tajā punktā,kad viņš pateica - you wouldnt mind to share a room,right!? nu zini, wtf? es
neesmu gatava ar vienu amerikāņu daddy vienā rūmā dzīvot. tas riktīgi saks un nekam neder.

un vispār man šodien pašsajūta ir pamatīgi zem jūras līmeņa.
vakar bijām ballēt.iesildīšanās pie bē ī bē as,čempis,saule,klubs,nobeigums pie ainīša. vāks.pamatīgs
kokteilis bākā, kuru atkārtot tiešām negribas.beigu beigās man 8os no rīta piegriezās viss un es laidu mājās,
tas nekas,ka 15km.man neinteresēja.es biju nogurusi un miegaina un sāka nākt virsū lielais mazais deprešens.
tāpēc bija jāzūd lapās.tā nu gāju stopēt, nostopēju,pēctam vēl 4km pa sniegotu ceļu cauri mezham un garām laukiem
gāju,skatīdamies kā lielas baltas sniegpārslas man acu priekšā krīt.un man uznāca tāds iekšējais sabrukums no itvisa,
ka pa tiem 4 noietajiem km biju jau visu meikapu uz sejas notecinājusi un tas veidoja gandrīz kā gotiskas divas melnas
līnijas zem manām acīm. vismaz no sirds izraudājos. īpaši vieglāk nepalika, bet nu mazliet mazliet. un tad es aizgāju
gulēt,beidzot mājās nonākusi.

un tagad man ir vienkarši nogurums un jūtama organisma šaubīšanās par vakaruzņemtajām visām dzirām.vēh

nu tad peedeejaas dienaas esmu meeginaajusi nogruust visas savas negaacijas sportiskaas izpausmees, rezultaataa esmu panaakusi muskulju iekaukshanos.tad jau kkas tomeer notiek. un,nodarbinot sevi gandriiz visu cauru dienu, esmu tieshaam izlaadeejusies un mazliet vieglaakas sajuutas. un es iisteniibaa nevainoju vinju par neatrakstiishanu. shodien sevi noveeroju un noveerteeju un izdomaaju,ka es arii nerakstiitu. un taa izdariiju nevis taapeec,lai sevi iegruustu pashveerteejuma zemaakajos slaanjos, bet,lai aktiivi kjertos pie sevis pielaboshanas.man tas pamatiigi ir vajadziigs un es tagad pamatiigi arii censhos.
++dziive pamazaam saak nokaartoties.rodas iespeejas atkal shauties uz visaam puseem.
tikai jaamaak izveeleeties,kas ir tas gruutaakais.vismaz man, pashlaik.
tad redzees,kaa buuus un kas buus.

Kaut kas manī raudāja, es nezināju, kādēļ, un mana sirds
alka pēc neaizsniedzamām lietām,kurām nebija vārda.

neorgjinaali,es zinu, iekopeeju shito tekstu,ko sarakstiiju t/d-raukos.lv, bet tas tapec,ka tomer uzskatu,ka vismaz viens cilveeks,kursh par manaam gaitaam nevar izlasiit tur, gribeetu dzirdeet kaut vienu atbildi uz jautaajumu-kur esi pazudusi un kaa iet!?

peedeejaa laikaa sheit iet taa mazliet padruumi, kaa jau anglijaa rudens lietos i guess. itkaa aaraa visu laiku videeji ap +10C, bet nu izejot aaraa, es personiigi, riktiigi salstu pat ar lielo shalli ap kaklu un meeteli muguraa. maakonji skrien garaam veeja spaarniem un dazhreiz,seezhot savaa istabaa un veroties aaraa pa savu lielo logu,skjiet psaule paartop pilniigi menlabltaa nedziivaa kopumaa,kuru speej atmodinaat tikai siltums. taapeec biezhi dzeru teeju, lai vismaz manii kaads siltums veel ir. bet nu tagad esmu tikusi pie veel kaartiigaakas apauksteeshanaas un mani moka random aukstuma un karstuma vilnji un skjaudiishana un punkoshanaas,taapeec aaraa pat nemeegjinu savu kaaju spert.pietika jau ar vakardienu,kad paaraak garo pastaigu rezultaataa salijaam un saveejojaamies un galugalaa biju 4os no riita maajaas,jo bija jaasagaida kaarteejais latvieshu cieminjsh atbraucam no lidostas.vismaz pie kjirshu tabacinjas tiku. es nezinu kaapeec,bet diivainaa kaartaa es peedeejo divu gadu laikaa visulaiku pamanos saslimt tieshi nedeelju pirms aizceloshanas uz citaam taaleem. diivaini.
nezinu,ko ar sho visu gribeeju pateikt.laikam to,ka manii laikam iestaajies druumais rudens periods un ar nepacietiibu gaidu,kad paskries naakamaa nedeelja, lai var saulee sildiit peedas un neuztraukties par to,vai treshais dzhemperis uzliidiis muguraa jau ieprieksh uzvilktajiem diviem.

shodien arii kjeeros pie mazliet savaadaakas muuzikas klausiishanas, jo richards man meeginaaja ieskaidrot,ka esmu pat paaraak par daudz apseesta ar post-rocku un,ka vajag ko pamainiit. tad nu pamainiiju un shodien klausos Joey Fehrenbach,kas ir taa kaa elektroniku ambientu sajaukums, galu galaa forshi vieglas un chilautiigas skanjas.

mana pasaule grimst, vai varbuut jau ir nogrimusi?
kad tas saaakaas un kad tas beigsies?

gribas kkur norakties, neliist aaraa, nevienu neredzeet, seedeet tumsaa, klausiities muuziku un no sirds raudaat.

everything is so badly messed up!

skalo prom visu visu,viins, dari taa!
gonna get drunk tonight! alone!
how bad is that?
hoping for all the problems to wash away!

esmu tiktaal nogurusi,ka raudaat gribas.

tikko sajutos kkaa savdabiigi nopietna.diivaini.manupraat,nekad veel nebiju taa sajutusies.skjiet,paarsvaraa es kkur prieciigi chivinu apkaart un iipashi nepiefikseeju visaadas apkaartnotiekoshaas lietas taa pa nopietnam.
however,juutos mazliet paaraak nogurusi,lai tagad sakurinaatu praatu par sho te visu.
peetu biljetes uz ameriku un zin,nav nemaz tik slikti,kaa izlikaas,ka vareetu buut. meenesi neteeree naudu un esi jau tur! bet es zinu,ka meenesi nevaru neteereet naudu, taapeec labaak vareetu savaa saving kontaa katraa algas dienaa ieskaitiit pa naudinjaam. jaa,skaists sapnis.bet mosh izdodas. varetu meegjinaat.

es shodien esmu laimiiga, jo beidzot beidzot esmu dabuujusi rokaa vienu chali venecueelieti [no taalaas venecueelas blakus meksikai hehe],ar ko mees barselonaa dziivojaam kopaa vienaa istabaa hostelii un ar ko mees visu nedeelju chilojaam kopaa.. bet kkaadu paarpratumu deelj,droshvien dzeeruma deelj, shis bija uzrakstiijis nepareizu skaipneimu un nevareeja vinju samekleet. tad nu peec visaadiem meegjinaajumiem uzmineet vinja emailus un meegjinaat samekleet vinju feisbukaa, tas ir izdevies!peec vairaak kaa pus gada! baac,cik superiigi! shis aicina ciemos uz tenerifi,spaanijaa, kur pashlaik dziivojaas!vajag braukt!
un veel esmu laimiiga,jo 2diena,kad dabuushu kameru,vairs nav taalu.
+aprunaajos ar vienu chali kas te konchus riiko manaa pilseetaa un shis teica,ka,ja es naaku uz konchiem kaa fotograafs un uzbliezhu kaadu kadru tad visaadas ekstras ir sagaidaamas + ieeja vienmeer par briivu! kas var buut veel labaaks! i love england!jes

jauka relaksaacijas diena maajaas. paarmainjaam visu dienu esmu pavadiijusi savaa istabaa, savaa pie lielaa loga novietotajaa gultaa un mani aizskari ir atveerti, visu dienu! un aiz loga liist. man patiik seedeet un skatiities kaa lietus laases atsitas pret jumtu un paskjiist uz visaam puseem peec tam sapluustot ar visu paareejo uudens straumi. man patiik skatiities kaa rudeniigi zeltainaas koku lapas veejaa shuupojaas un ik pa laikam kaada nolemj atvadiities no visa kopuma un nokriit turpat uz perfekti iekoptaa maurinja. patiik veerot kaa caur maakonjiem ik pa briidim meegjina izspraukties kaads mazs zilo debesu stuuriitis, ashi paveerties apkaart un nozust aiz druumi peleekajaam maakonu gubaam atkal un atkal.

zem kaajaam chaukstoshu simts kraasaas kraasotu rudens lapu skanjas.mees taas saminam kaajaam, taas saskjiist simtiem tuukstoshiem mazaas lauskaas un rudens veejsh taas aizpuush kaa taadus pelnus, kaa putekljus-nebuutiibaa. lietus laases aumaljaam gaazhas no debesiim, taas noklaaj zemi,kokus,jumtus un ,riitam pienaakot, taas izzhuust, izkuup - nebuutiibaa,- un paari paliek vien dzestrums. cilveeks piedzimst, izdziivo savus prieka un beedu paarpilniibas briizhus, vinjsh nomirst,mees visi reiz nomirsim un aiziesim nebuutiibaa?un paliks vien atminjas,kuras taapat kaa rudens lapas vai lietus laases arii nav muuzhiigas?!

cik tracinoshi ir briizhi, kad nemaaku tai sveshajaa meelee izteikt visas savas sajuutas un domas par attieciigajaam teemaam tieshi taa kaa gribeetos.

''And we're probably thinking the exact same thing, that we should "really go out and find someone", but don't and won't because it's hostile out there, and our current location is safe. And we have to decide if that safety is worth the loneliness.'' [written by James]

un mums ir uzsaakusies jauka saruna.
un es gaidu vinja kaarteejo veestuli ar nepacietiibu, jo arii veestules vinjsh raksta tikpat interesanti un man lasiit aizraujoshi kaa blogus,tachu taa visdriizaak mani sasniegs tikai no riita. laikam jaaiet guleet. veel peedeejoreiz tik jaanoklausaas dziesma.

man shodien teikuma galaa nepatiik ne punkts, ne komats,nepatiik arii daudzpunkte, bet arii tukshums nee..
nebeidzamu sajuutu virkne,kuru neveelos apstaadinaat, laikam taapeec taa.
esmu iegrimusi amerikaanju chaliisha Dzheimsa blogaa un apbrinoju vinja rakstiibas vienkaarshiibu. es apbriinoju vinja speeju piefikseet tik daudz visaadu siikumu, tik daudz lietas,kas skjiet sarezgjiitas liidz visaugstaakajai pakaapei, vinjsh izkaidro tik viegli un vienkaarshi. un daudzi vinja teksti ir bitter-sweet, kas padara visu veel interesantaaku. turpinu laisiit.