more:
http://www.orb.lv/blog/?item=99176

no rīta līdz vakaram klausos vienu un to pašu dziesmu. Efterklang mani uztur pie dzīvības,un saule arī, bet tas pat dienu.un pilnīgi neatliekami ir brīži,kad uztaisu kafiju un izeju ārā uz saules apspīdētā lievenīša nosmēķēt savu cigareti. tā ir viena no tām lauku burvībām - nevienam netraucēti sēdēt un ļaut,lai siltums maigi pieskaras, klausoties savā mūzikā un lidināties kaut kur, līdzi pirmajiem redzētajiem taureņiem.

''tiksi vaļā no pagātnes rēgiem, kas traucēja virzīties nospraustā virzienā''
kuri pagātnes rēgi gan man varētu traucēt doties pat man vēl nezināmā nospraustajā virzienā.

lab,ko nu tur.rekur stress reducing tiem,kam vajag.saka,ka palīdz.

piektdienas vakars pavadīts mājās,dzerot daudz tējas un lasot grāmatu. šķiet,šodien gaida tāds pats vakars.pavasara vējš ir ticis man klāt un apsaldējis mani vai arī pie vainas bija aliņdzeršana ārā,dabā, pa ilgiem laikiem. ganjau.īsti nekas jau arī nenotiek un nav kur skriet. tagad gribas ātrāk piebeigt to Denu Braunu ar savām maldu zonām un ķerties klāt beidzot dabūtajai Silvana de Mari ''Pēdējā elfa'' turpinājumgrāmatai ''Pēdējais orks''. Jau kopš bērnudienām man patikušas pasakas.

un man pat ballītes sāk apnikt, kautgan kas tās par ballītēm.es pat nezinu,ko lai domā,ko lai dara. kad sēdi mājās, pietrūkst sabiedrības,kad esi sabiedrībā, gribi būt prom. bet kur?

nu bļin,un pilnīgi prātā iespiedies,
kā man iepatikās tie Lasting traces,
būs jāmeklē rokā klausīšanai.
un Way down ar bij okej.
+ Ambroška tādi emocionālāki palikuši!

nekā nedarīšana īstenībā nes apjausmu par to,cik notrulinājusies un garlaicīga esmu.
dzīvoju taču vakuumā, no kura izlienu tikai uz nedēļas nogaļu standartballītēm.
jūku prātā no cilvēku pārpilnības ikdienā.smiekli nāk. varēšu kļūt par dabas pētnieku
un ik dienas atzīmēt kalendārā,cik jaunu zaļu asniņu piemājas dārzā ir izlīduši no zemes.
manī trako hormoni kā pubertātes vecuma skuķim, kuram tā vien gribas uzķerties kāda āķim
un skraidīt apkārt rozā brillēm,ierakstīt savā dzīvē kādu typical spring story.
un tāpēc es tagad dzeru nomierinošu tēju, nopīpēju savu pēdējo vakara cigareti un
klausos EF skaņās. life is fucking rediciously wonderful!

abviously
Shaun White

''And we're probably thinking the exact same thing, that we should "really go out and find someone",
but don't and won't because it's hostile out there, and our current location is safe.
And we have to decide if that safety is worth the loneliness.'' [James.]

un te nu es atkal apbrīnoju savu amerikāņ` drauga rakstus.
daļas. idejas.

tikko apskatīju pāris saitiņus ar bildēm no China Fashion Week!

http://www.huffingtonpost.com/2010/03/29/two-models-fall-at-same-c_n_517604.
html http://www.huffingtonpost.com/2010/03/30/china-fashion-weeks-platf_n_518489.
html http://www.tvnet.lv/galleries/show/5967
nu ko lai saka, traki tie ķīnieši ir. skatoties bildes, dažbrīd šķiet,ka dēmoni mostas pavasarī līdz ar dabu un pats velns itinnemaz neguļ,
bet dzen modeles uz piecstāvmāju augstuma platformām pa mēli valkāties!kreizī!


 +vēl iemetu aci Atelier Versace Spring 2010 collection
http://www.fashionologie.com/Lookbook-Look-Atelier-Versace-Spring-2010-7828959
ak,kleitas,kleitiņas.un melnais,zelts un sudrabs.un tumši zils.

vismaz šodien es sajutos useful.
bieži tā negadās. pārsvarā tā nebeidzamā cīņa ar tukšumu.

un īstenībā, cik gan vieni mēs esam.

brīdī,kad tev gribas,lai neprasot,
kāds sniegtu roku,kas,bez runāšanas,
liktu sajust siltu atbalstu.

varbūt,ka mans vakardien tā sauktais ''kkas nelabs iekšā sēž'' bija priekšnojauta?
visu vakaru tas man nelika mieru un visu mājupceļu kā zinādama,ka vajag tā, skaitīju
''nam miojo rengue kio'' [budistu veiksmes piesaukšanas skaitāmrindiņu. kad nav labi,
citreiz pat atļaujos ticēt,ka palīdz].
rīts sākās ar stresu un lielu satraukumu un dzirdamām cilvēka vaidām. aiz sāpēm.
jā,es arī apraudājos. un tad tas cilvēks,neskatoties uz visām savām sāpēm, pats pieceļas
kājās un tu,viņam pieturot roku, palīdzi tikt līdz ātrās palīdzības mašīnai.uz savām kājām.
jā,tēti aizveda uz slimnīcu.
un es skaitu ''nam miojo rengue kio''.

so unmistakebly lost.
iespējams šis ir visnomācošākais pavasaris,kāds man līdz šim bijis.

un vai tad tiešām būs jāliek gaudulīgas dziesmas šodien,
lai izspiestu no manis tās ziemīgi iesalušās negāciju paliekas!?
ir kkas,kas grib ar visu sparu izspraukties ārā,
bet ir arī kkas,kas to visu nekur nelaiž.

apmaldījusies.
es vienkārši nespēju saprast,ko vēlos.
gribas palikt,kkam cieši pieķerties,
taipat laikā gribas prom,pazust no visiem
tik ātri un nemanāmi.

jess, pirmie desmit pārīši auskaru uzcepti [arī tiešā nozīmē].visi tīksminās,
man arī prieks, bet gribas bišku vairāk skilu uzkačāt, tad jau būs pavisam labi.
nu cerams,ka tas strādās tā kā gribētos un man būs nodarbe un būs mazliet kabatsnaudas
un man nebūs tik ātri jālidinās prom un varēšu te palikt arī ilgāk. mājas,ek.

mhm,no vieniem jau ņemos ar modelēšanas māliem un cepu augšā visādus mazus ķēmus,
ko karināt ausīs, vai vienalga kur gribas piekarināt. esmu tik aizrautīgi tajā iegrimusi,
ka negribas apstāties. kustinam izdomu un aidā.
man ir prieks.

why do all the american post-rock guys look the same?
its ok to look similar, but THE SAME!
i could have them all! ;D

ak jel,atvediet man lūdzu kāds cigaretes!

un jaa, neizturami gribas vinjam vienkaarshi uzrakstiit -
jā,mani tracini tu ar savu neatbildēšanu!