viss brūk un jūk,aaaargh,madafakas.biju jau tā sapriecājusies par usa braucienu,ka nezināju kur likties,
bet šodien bišku vairāk ar geriju parunāju un sapratu to,ka piedāvājums itnemaz nav tik spidošs kā varētu
likties.. tieši tajā punktā,kad viņš pateica - you wouldnt mind to share a room,right!? nu zini, wtf? es
neesmu gatava ar vienu amerikāņu daddy vienā rūmā dzīvot. tas riktīgi saks un nekam neder.

un vispār man šodien pašsajūta ir pamatīgi zem jūras līmeņa.
vakar bijām ballēt.iesildīšanās pie bē ī bē as,čempis,saule,klubs,nobeigums pie ainīša. vāks.pamatīgs
kokteilis bākā, kuru atkārtot tiešām negribas.beigu beigās man 8os no rīta piegriezās viss un es laidu mājās,
tas nekas,ka 15km.man neinteresēja.es biju nogurusi un miegaina un sāka nākt virsū lielais mazais deprešens.
tāpēc bija jāzūd lapās.tā nu gāju stopēt, nostopēju,pēctam vēl 4km pa sniegotu ceļu cauri mezham un garām laukiem
gāju,skatīdamies kā lielas baltas sniegpārslas man acu priekšā krīt.un man uznāca tāds iekšējais sabrukums no itvisa,
ka pa tiem 4 noietajiem km biju jau visu meikapu uz sejas notecinājusi un tas veidoja gandrīz kā gotiskas divas melnas
līnijas zem manām acīm. vismaz no sirds izraudājos. īpaši vieglāk nepalika, bet nu mazliet mazliet. un tad es aizgāju
gulēt,beidzot mājās nonākusi.

un tagad man ir vienkarši nogurums un jūtama organisma šaubīšanās par vakaruzņemtajām visām dzirām.vēh