perfekts nedēļas nogales izbraukums uz laukiem Latgalē. atklājām arī peldēšanās sezonu.

nu un tagad man ir apsēstība ar Ben Howard.
kaut kas man tur ļoti neizsakāmi patīk.

atgriezties darba pēc atvaļinājuma ir samērā smagi, jo esi atradinājies no tiem tempiem. brīžiem ir sajūta, ka flegmātiski velcies.

*Ja tu darīsi to,ko vienmēr esi darījis,
Tu saņemsi to,ko vienmēr esi saņēmis.

nākamais koučsērferis ir ieradies.nu man ir itāļu šokolādes liķieris, tieši tāpat kā pagājušogad.īsts gardums. tā vien šķiet,ka visi kouči ved alkoholiskos dzērienus.būs man savs bārs istabas stūrī tieši aiz klubkrēsla heh

something itches inside. something scratches my mind.

sweet.

ļoti liela vēlme, dažbrīd to varētu pat nosaukt par nepieciešamību, ir kaut kur aizdoties.uz kādu skaistu, nepazīstamu,sev vēl nezināmu un neizpētītu vietu. smelties iedvesmu, uzsūkt sevī skaistumu un enerģiju. 

in serious need of some sleep.

uz darbu mērojamais ceļš vakarvakarā bija tiktiešām patīkams un izraisīja pat mazliet sajūsmu.ja ne sajūsmu, tad vismaz sirsniņu mazliet sasildīja gan, jo tas,kā izskatījās miera iela, bija kaut kas visnotaļ burvīgs. simtiem svecīšu liesmiņu pavadībā iet vēlējos pēc iespējas lēnāk, lai izbaudītu skatu.

kamēr visi ārdās par došanos vai nedošanos ārpus māju sienām, es klusībā ceru,ka šonakt rīga neatstaros* līdz manam darbam. gribu mierīgi paveikt visus darbus. bet atpūsties doties rīt.

viss ir relatīvs.

ir labāk no kaut kā atteikties jau laicīgi, lai pēc tam nepārdegtu uz sava iluzori lielā enerģijas kopuma fona. vajag savu robežu apziņu,jo tāpat nekad nevar paspēt pilnīgi visu.

īstenībā jau izdzīvošana ir samērā lēts prieks. ja vien es nepatērētu tabakas izstrādājumus,varētu dzīvot vienkārši uz kartupeļiem un burkāniem. nezcik bieži es par to iedomājos, par izmaksām. pārāk bieži.

nujau laikam lielais maindfaks un morālo pārmetumu gūzma par to atgadījumu pēc lielā darba pasākuma būs pārvērties par tumšo, smago lietusmākoni, kas ir pārslīdējis pāri apberot mani ar lielu litrāžu lietus, pēc tam vēl uzpūšot vējam un galu galā uzspīdot saulītei.

un vakar tika veikta noruna vai varāk kā apņemšanās,ka aiziesim paskatīties taču uz to Džaredu.
varbūt vairāk uz šovu. ej nu sazin.

bet gribās ļoti.

un es zinu,kāpēc tik ļoti liela vēlme ir. jo gribas to lielā šova efektu. gribas to emociju patvaļu, to pūļa kopības sajūtu un atbrīvošanos. jess!

ļoti dīvaini bija no dzīvokļbiedriem saņemt ziņu - veseļojies!mēs gaidam tevi mājās!
MĀJĀS!
šķiet,tās tiešām sāk pārvērsties par mājām.pamazām.

darba laikā tikt ārā uz 3minūtēm uzsmēķēt ir tāpat kā atvienot vadiņus no elektrības, mazliet padzesēt tehniku no aktīvas darbības, un pēc tam pieslēgties atpakaļ no jauna uz pilnu slodzi. vienkārši atpūtini prātu, paveries debesīs caur mājas iekšpagalma veidoto rāmi, mazliet izstaipies and back to work you go.

laiks atkal jūtami aizlido. te vēl bija janvāris, nu jau, paskat, maijs nupat min uz papēžiem! un kas ir mainījies? daudz kas un nekas. vieta tā pati, apstākļi citi. vieglāk? nē! grūtāk?!
ziema pazuda kā ar knipi uzsitot, un iestājās pavasaris. te bija aukstuma piesātinātie sniega viļņi, te to vairs nav, un tiek ļauta vaļa zemes atmodai.mazliet arī savai atmodai tiek. mazliet vairāk apskaidrības,kas velk līdzi kravu turpmākas neskaidrības. vajag, nē, ir nepieciešamība ķerties vērsim pie ragiem. nu labi, varbūt ne vērsim, bet vajag sākt risināt lietas. nevar taču mūžīgi riņķot kā tauriņš ap dadzi, nespējot nosēsties, pret asumiem atduroties atkal un atkal.

uz to brīdi,kad viss šķiet tik lieliski,ka lieliskāk vairs nevar vēlēties, tas netiek tik ļoti piezīmēts. tam īsti nav laika.atliek vien izbaudīt.

nu baaa,tikko dušā klausījos radio, kur hiphopper` gabaliņus laida. latvju bāliņiem nu gan ir teksti-
`draudzenēm jau labu laiku mūļi pielieti
arī viņai gribas iet uz klubu tēlot sievieti`
hah, smiekliņš nāk :D