Tātad, tā kā es jau kādus trīs mēnešus esmu vegāns, nolēmu beidzot aprakstīt kā es pie šī nonācu, kā man tas patīk, un ko es par to visu domāju. Pārsvarā sevis referencei, bet arī ja kādam interesē, jo te būs linki uz vegānresursiem arīdzan.

Kā es nolēmu kļūt par vegānu

Neilgi pēc tam, kad manas māsas kļuva par vegāniem pagājšgad, es jau kaut kur dziļi sirdī nojautu, ka ar mani agrāk vai vēlāk notiks tāpat, jo viņas ir kā tie pravieši no civilizācijas, kas iet apkārt un sludina savu reliģiju, līdz kamēr visa civilizācija pārkonvertējas uz zoroastriānismu vai ko tādu. Now, no sākuma tas uz mani neiedarbojās, jo viņas pielietoja šokēšanas un padomā-par-dzīvniekiem stratēģiju. Man šķiet, ka šāda stratēģija darbojas ļoti reti, un pārsvarā izraisa tikai nepatiku un aizkaitinājumu, ja cilvēkiem šī informācija tiek pasniegta pastarpināti, kā tas arī notika ar mani. Ir pilnīgi citādi, ja tu to visu redzi savām acīm. Es atceros, kad es laikam biju ierakstījusi cibā, ka apēdu veselu podiņu ar ben and jerrys un methodrone iekomentēja, ka pienā ir strutas, vai ko tādu. Un es protams domāju, ka viņa ir jukusi! Tagad man šķiet interesanta šī cilvēku pretestība, nevēlēšanās dzirdēt patiesību par to, kā iegūst to pārtiku, kuru viņi ēd. Tas ir gandrīz tā, it kā piens un gaļa cilvēku prātos būtu vienkārši produkti, nesasaistīti ar tiem dzīvniekiem, no kuriem viņi nāk, un visām no tā izrietošajām implikācijām. Lielākajai daļai cilvēku ir vienalga kā šos produktus iegūst, vēljovairāk, viņi aktīvi izvēlas par to neko neuzzināt, jo viņi iespējams nojauš, ka ja par to tā kārtīgi padomātu, it wouldn't make any sense at all. Bet par to vēlāk.

Būtībā pirmā lieta, kuru es atmetu vēl neesot vegāns ir piena produkti, un tas bija pārsvarā veselības dēļ. Es biju pamanījusi vairākus pētījumus (1, 2), kas saistīja piena produktus ar akni, gan pusaudžos, gan arī pieaugušajos. Interesantā kārtā, piena produktu lietošana bieži saistīta arī ar konkrēta tipa vēžiem, piemēram krūts un prostatas vēzi. Ļoti daudz labu īsu video, kas apkopo pētījumus ir lapā nutritionfacts.org, piemēram, par pienu un akni, par pienu un akni2, par pienu un hormoniem, par pienu un vēzi. Tā kā es ar akni cīnos jau ilgu laiku, man likās vērtīgi palasīt par to vairāk un pamēģināt izslēgt piena produktus. Tikai tad es pamanīju to, cik ļoti cilvēki ir atkarīgi no piena produktiem, gan Anglijā, gan šeit. Praktiski visos salātos šeit klāt ir krējums, pat cept lietas cilvēki izvēlas ar sviestu, nevis eļļu. Vispār es tikai tagad pa īstam apjēdzu cik šizīgi ir dzert citas sugas krūts pienu, skābēt to, saspiest siera klucīšos. Tas ir tā, it kā mēs visu mūžu būtu atkarīgi no savas mātes piena, līdz vecumdienām, skābētu savas mātes pienu, liktu salātos. Tikai tas būtu par vienu pakāpi normālāk un atbilstošāk, jo mātes piens vismaz pēc sugas mums ir piemērots, lai arī to paredzēts dzert tikai bērnībā, bet govs ir pilnīgi cita suga un tam pienam pilnīgi cits sastāvs. Tas ir govs piena dziedzeru sekrēts, kas ir paredzēts, lai no maza teļa maksimāli īsā laikā uzaudzētu gandrīz tonnīgu govi. Būtībā kā jau Grēgers saka, tas nav tikai šķidrums, tas ir sekrēts ar hormoniem, kas signalē teļa endokrīno sistēmu augt. Piemēram, tur lielos daudzumos ir IGF-1 (kas saistīts ar akni un vēzi), kas stimulē augšanu. Nav arī brīnums, ka tik daudzi cilvēki ir lactose intolerant, jo pēc bērnības cilvēkiem principā nav paredzēts dzert jebkādu pienu. Un man šķiet reāli fascinējoši un dīvaini, ka tradīciju un veikalu piedāvājuma iespaidā, mums tas šķiet normāli, bet reāli, es nevaru iedomāties nevienu citu pieaugušu dzīvnieku, kas ietu zīžļāt svešas sugas pupu. Es arī nevaru iedomāties, ka es ietu un slauktu govi. Es atceros jau bērnībā man tas šķita dīvaini un pretīgi, kā Martas tante gāja slaukt govis laukos, un pēc tam mums piedāvāja siltu tikko slauktu pienu. Also, this is hilarious.

Vēl viens arguments pret piena lietošanu man šķiet tie briesmīgie apstākļi, kādos dzīvo piena govis. Šīs govis visu viņu mūžu mākslīgi apsēklo, kad viņām piedzimst teliņi, tos uzreiz viņām atņem, lai viņas varētu pieslēgt pie piena mašīnām, kas sūc pienu no viņu pupiem. Govīm no šī procesa bieži sākas tesmeņa iekaisumi jeb mastīts, hence strutas pienā (tos līmeņus protams regulē, but still? gross?). Teliņus, kurus atņem, audzē vienus pašos būros, baro ar fake pienu, vīriešu dzimtes teliņus nogalina priekš veal, bet sieviešu dzimtes teļiņus audzē pienam. Protams, ka šie mazie dzīvnieki ir nobijušies, un grib pie mātes, protams, ka mātes kliedz un ir šausmīgā stresā, kad atņem viņu bērnus - visiem pohuj. Govis no šādas stresainas un fiziski nogurdinošas dzīves pārgurst un viņas nokauj kaut kur 10 gadus pirms sava laika. Nemaz nerunājot par visām fiziskajām traumām, sūdiem, kuros viņas stāv, un kurus pietiekami netīra, līdz viņām nopūst nagi.. Tad ja apskatās tos factory farming videos, tas ir briesmīgi, tas ir genocīds pret konkrētu sugu. Praktiski, mēs paņemam vienu sugu, atkal un atkal izvarojam viņu sieviešu dzimtes pārstāves, atņemam un nogalinam viņu bērnus, zogam viņu pienu, un kad vairs neko nevar izlietot pienam, tad nokaujam. Es nojaušu, ka lielākā daļa cilvēku neko nezin par šiem apstākļiem, vai arī tad, kad uzzin, to cenšas nogrūst kaut kur prāta dziļumā un kaut kā attaisnot. Cilvēkiem šķiet, ka govīm pašām piens nāk un mēs viņām izdaram pakalpojumu (facepalm). Cilvēki saka - bet tā jau notiek tikai Amerikā, mums te laukos visas gotiņas ir laimīgas. Vai arī saka - bet tradīcijas, bet siers ir tik garšīgs, bet man trūkst gribasspēka utt. Mamma stāstīja, ka tad, kad Martas tante strādāja kolhozā, viņa teica, ka viņai sirds lūza katru reizi klausoties kā tās govis kliedz, kad viņām ņem nost bērnus. Viņa teica, ka viņa nevarot tur strādāt domājot par tām govīm kā dzīvām radībām, viņai vajag tā sevi psiholoģiski noskaņot, lai par viņām domātu kā par "darba galdu". Un tas ir manuprāt tas veids kā mēs esam iemācījušies skatīties uz govīm, aitām, cūkām, vistām - visi šie dzīvnieki nav individuālas radības, kas vēlas dzīvot, izvairīties no sāpēm, rūpēties par saviem mazuļiem. Tie ir objekti, kurus var izmantot mūsu iegribām.

Ok tas par pienu. Par gaļu, olām un zivīm - tur pagāja ilgāks laiks mani pārliecināt, sākot ar veselības jautājumiem, beidzot ētikas un globālajiem jautājumiem, piemēram piesārņojums, globālā sasilšana utt. No sākuma man bija doma, ka varbūt visveselīgākā dietā būtu paleo, jo man šķieta, ka cilveki tomēr šad un tad throughout the ages ir lietojuši olas vai zivis. Bet tad man iesita pa galvu statistika un pētījumi par gaļas, olu un zivju lietošanu uzturā un veselības problēmām. Būtībā visas rietumu slimības, sevišķi sirds un asinsvadu slimības, diabēts, vēzis saistītas ar dzīvnieku produktu patērēšanu uzturā. Veselības ziņā tas, kas atkal un atkal parādās pētījumos ir tas, ka whole foods plant-based diet ir pati veselīgākā diēta, saistīta ar ilgāku mūžu, samazina risku saslimt utt. Nutritionfacts.org has all the info, so man viņu slinkums šeit rakstīt, bet šis ir galvenais video. Tas, kas mani sajūsmināja though, ir pētījumi par augļiem, dārzeņiem, legumes, riekstiem un whole grains un to pozitīvo ietekmi uz veselību, piemēram riekstu un ogu protective efektiem pret demenci, alcheimeru, vēzi, utt.

Vēl viens arguments par dzīvnieku produktu neēšanu, kas man šķiet ļoti compelling ir dabas aizsardzība un sustainibility. Būtībā sanāk, ka lielākais mežu izciršanas iemesls ir zemes iegūšana dzīvnieku agrikultūrai. Lielākais greenhouse gasses contributor ir dzīvnieku agrikultūra, konkrēti methane (yet mums saka pārāk daudz nebraukt ar mašīnu). Govju audzēšanai patērē pusi no tās sojas un graudaugiem, ko cilvēki vispār audzē. Lai izaudzētu vienu kaloriju no govs nepieciešamas 17 augu valsts kalorijas. Govju audzēšana patērē ārkārtīgi daudz ūdens (yet mums saka pārāk ilgi nemazgāt zobus), rada ārkārtīgi daudz govju sūdu un piesārņojuma, padarot daudzas zonas par dead lands. Nafig tas viss ir vajadzīgs? Kāpēc mēs vienkārši nevaram likt mieru govīm un paši ēst tos dārzeņus un graudaugus? Tiem, kas grib uzzināt par šo vairāk, iesaku noskatīties Cowspiracy.

Vēl viens jautājums protams ir - kas cilvēkam būtu jāēd, jeb kas ir visatbilstošākā diēta mūsu ķermeņiem. Tas ir neviennozīmīgs jautājums, jo ļoti bieži cilvēki vadās šajā jautājumā pēc tā, ko viņi ēd šobrīd un ko ir ēduši pāris tūkstošus gadu. Mēs ēdam šādi, tāpēc mēs esam visēdāji. Tā, kā cūkas un lāči, lol. Un ar visēdāji viņi saprot to, ka viņiem no rīta, pusdienās un vakariņās ir jāēd dzīvnieku produkti. Cilvēki ir evolucionējuši kādus 2.5 miljonus gadu, un tikai mazu daļiņu šā laika nodarbojas ar dzīvnieku agrikultūru, tikai kādus 10000 gadu. Tāpēc tādi kvantumi gaļas un piena, kādus cilvēks ēd mūsdienās ir kaut kas pilnīgi jauns. Tas, ka katrās vakariņās ir gaļa, un katru rītu ir piens, un vēl gaļa pa vidu, kopā ar pienu un sieru, ir mūsu ķermenim nepiemēroti. Es arī vados piemēram pēc tā, ka tīri fiziski cilvēks ir totāli nepiemērots mednieks. Cilvekam nav mednieka instikta, cilvēks nevar ar zobiem sagrābt medījumu pie kakla, pārgrauzt tam rīkli, un ar zobiem sakost svaigu gaļu. Tāpat tīri fiziski nav normāli sūkt pienu, kas nav tavas mammas piens, pēc konkrēta vecuma sasniegšanas. Uzbūves ziņā es sliecos piekrist šiem un šiem argumentiem.

Kā es jūtos par būšanu vegānam

Veselības ziņā. Viena lieta, ko pamanīju, ir ka esmu nometusi 6 kg. Tad, kad ēdu dzīvnieku produktus un sēdēju darbā, tad biju paguvusi drusciņ uztuklēt, un man vienmēr bija liels uzpūties vēders un IBS. Pēc paēšanas jutos leterģiski un smagi. Tagad jūtos ļoti viegli un vēders točna ir plakanāks un ar gremošanu viss ir superīgi. Vēl man šķiet es esmu kļuvusi mierīgaka un mazāk agresīva un dusmīga - man vairs nav tādas ašās dusmu reakcijas, kādas bija, kad biju gaļēdāja. Sejas āda ir daudz daudz labāka nekā agrāk, man vairs nemetās tādas sāpošas iekaisušas pumpas. Vienīgais ir svarīgi lietot B12 supplementu - agrāk mēs to būtu dabūjuši no netīriem dārzeņiem un augļiem, bet tagad vegāniem cik es noprotu nav lielas iespējas to dabūt, ja vien neēd yeast, laikam.

Ēdiena ziņā. Mani ļoti ļoti sajūsmina krāsaini dārzeņi un augļi, tad kad es aizeju uz veikalu, un pēc tam izkrāmēju savus pirkumus, es izjūtu gandrīz vai nepiedienīgu prieku, un man patīk apzināties, ka viss, ko es ēdu ir ļoti veselīgs. Avokado = mana ļuba. Krustziežu dārzeņi = mana dvīņu liesma. Internetā ir daudzi resursi, lai iemācītos visādas lieliskas vegānās receptes. Kas mani pārsteidza un ko negaidīju - vegānās receptes ir super yummy. Trīs manas mīļākās vegānās receptes pagaidām; zupa, burgeris, wraps. Vienīgais, kas točna ir taisnība manā gadījumā - ēst vajag biežāk, nepietiek ar trim ēdienreizēm, vai arī jābūt lielākaām porcijām. Noteikti jāiekļauj ēdienreizēs pupiņas, lēcas, utt. Brokastīs var ēst vienkārši augļus vai ogas.

Sliktās lietas. Ir gandrīz neiespējami atrast vegānu kūku, ja vien tu nedzīvo Londonā. Un ja kūku gribas bieži, tad gatavot pašai - ain't nobody got time for that. Ir grūti atrast lietas, ko ēst ārpus mājas. Gandrīz nekas no readymade lunch piedāvajuma nav vegāns, jo visās sviestmaizēs ir vai nu siers, vai olas, vai gaļa. Tāpēc lunch pārsvarā ir jāņem līdzi no mājām. Vēl ir grūti izskaidrot cilvēkiem, ka tu esi vegāns tā, lai viņiem nešķistu, ka tu esi kaitinoša, vai ka tu viņus nosodi. Un es nenosodu cilvēkus, jo es pati vēl nesen ēdu gaļu, es vienkārši gribētu, lai viss pamazām (vai ātri) mainās. Viena lieta gan ir taisnība, kļūstot par vegānu ir ļoti viegli palikt citiem cilvēkiem kaitinošai. Bet man šķiet tas, kas vegānus padara kaitinošus ir tieši tā netaisnības sajūta, kas rodas noskatoties kā cilvēku ēšanas paradumi padara konkrētu sugu dzīvnieku dzīves nožēlojamas un sāpīgas. Vēl kas izraisa pamatīgu izmisumu, ir tas, ka tu redzi, ka cilvēki ēd neveselīgi, ka mūsu sabiedrībā ir šīs milzīgās veselības problēmas, un ir daudzi reāli pētījumi, kas dod ļoti skaidru mesidžu - gaļu un piena produktus ēst nav veselīgi un šo produktu lietošana palielina risku saslimt un nomirt. Yet visur turpina rādīt jautro vistu spārniņus, laimīgo cūku šķiņķīšus un priecīgo govju sieriņu reklāmas, un visi tikai turpina ēst to, ko viņiem dod, neuzdodot jautājumus par to, kur tas rodas un kā tas ietekmē ķermeni, un ritenis iet uz priekšu. Tas, kas izraisa izmisumu ir tas, ka tu labi apzinies, ka lai arī tu pats esi vegāns, nekas no šī tuvākajā laikā nemainīsies. Tapēc manuprāt vegāniem uznāk vēlme pārliecināt citus pārstāt ēst dzīvnieku produktus, jo viņi vienkārši grib, lai lietas ātrāk mainītos. Diemžēl tas izraisa citos cilvēkos reālu pretestību, un cilvēki negrib neko no tā dzirdēt. So es esmu sapratusi, ka you just cannot win, so there's no point. Ā, vēl viena lieta, kas man tagad konkrēti krīt uz nerviem un vienkārši šķiet absurda - cilvēku sajūsma par suņiem un kaķiem, un tas, ka cilvēki saka, ka viņi ir dzīvnieku mīļi. Tas mani sajūsmina nudien, un tiešām liek uzdot jautājumus par to, kurā brīdī cilvēki ir gatavi atzīt, kad dzīvnieka dzīvei ir vērtība. Atbilde pagaidām šķiet - tad, kad viņiem šie dzīvnieki šķiet piemīlīgi, un ja viņus nekādi citādi nevar izmantot kā objektu vai produktu. Man tumblrā ir viena tāda meitene, kura visu laiku raksta protect all dogs! dogs are angels! Man reāli gribas tādos brīžos riebīgi pajautāt - oh? what makes dogs so special? why don't you protect cows then? Ar ko suņi ir pelnījuši labāku attieksmi kā govis?

Tātad kopsavilkumā, es jūtos labi un veselīgi par būšanu vegānam kopumā, jo es <3 augļus un dārzeņus, bet es arī jūtos rezignēta par to, ka tas neko nemaina kopbildē, jo vegāni ir ļoti niecīga cilvēku daļiņa un gaļas un piena industrija turpina turēt dzīvniekus verdzībā un piesārņot dabu. Es jūtos labi, ka dodu savam ķermenim veselīgus produktus un tādējādi man iespējams izdosies izvairīties no slimībām. Tāpēc man šķiet tiem vegāniem, kas tādi kļūst veselības apsvērumu dēļ ir vieglāk, bet ja tu nāc arī no ētiskuma puses, tad vegānisms tā kā atver tev acis uz to, how much is wrong with people and the way they treat animals and the world. Un es saprotu, ka nav pieklājīgi citiem stāstīt par dzīvnieku produktu neveselīgumu un "ēdamo" dzīvnieku ciešanām, bet ja neviens par to nerunās un tikai pieklājīgi klusēs, kad tad tas mainīsies?

Lietas, ko iesaku noskatīties tiem, kam šis viss interesē

Forks Over Knives

Cowspiracy

Beyond Carnism

Gary Yourofsky

Vegan tips for beginners


References
(1) Cordain L, Lindeberg S, Hurtado M, Hill K, Eaton S, Brand-Miller J. Acne Vulgaris: A Disease of Western Civilization. Arch Dermatol. 2002;138(12):1584-1590.
(2) Adebamowo, C. A., Spiegelman, D., & Danby, F. W. (2005). High school dietary dairy intake and teenage acne.