Jā, Cecil the Lion nāves sakarā, man šķiet ļoti dīvaini, ka cilvēki it kā ļoti pārdzīvo un piekrīt, ka tas zobārsts ir ļauns idiots. Yet, viņi neaizdomājas, ka paši katru dienu ēd nogalinātu dzīvnieku ķermeņus, un ka šie dzīvnieki gluži kā Cecil the Lion gribēja dzīvot. Mani vēljoprojām mulsina, ka dažiem dzīvniekiem piešķir vārdus, par viņiem sajūsminās, viņus fotogrāfē, paijā un cenšas viņus pasargāt, un visi piekrīt, ka viņiem nedrīkst darīt pāri. Bet tikmēr citus dzīvniekus tur sasaistītus, stumj, grūsta, izvaro, atņem viņu bērnus, ekspluatē, sit, nogalina. Un izturas kā pret anonīmiem objektiem, nevis individuāliem dzīvniekiem, kam sāp. Bet daži protams ir vienlīdzīgāki par citiem. Frīlija labi apkopo šo divkosību:

http://youtube.com/watch?v=Xepl8KqLGHM