Reizēm man uznāk paranoja, ka kafejnīcas darboņi ir aizmirsuši manu pasūtījumu un ielikuši manā kafijā govju, nevis sojas pienu. Tad es kopulsīvi dzeru pa malciņam, pārbaudu, bet iekšēji zinu, ka nevarēšu pateikt atšķirību, tad atceros par strutām un tesmeņu mastītu un visiem tiem skumjajiem, vientuļajiem teļiem, un tad protams man vairs negribas to kafiju dzert.