[04 Jan 2025|02:08pm] f resume virtues & eulogy virtues post comment

: new year's resolutions [04 Jan 2025|11:03am] f šogad jāizdomā, uz kādu uzvārdu nomainīt savu tagadējo. 2 comments|post comment

CV [04 Jan 2025|11:05am] pajautaa [murx] Vai kaut kur ir kādi špikeri kā pareizi, pēc jaunākajām tendencēm jāraksta CV? 2 comments|post comment

sadzīve [04 Jan 2025|10:35am] vilibaldis Man žēl, ka pat ar draugiem nevar runāt par būtisko, ātri var nonākt nedraugos. tad nu nerunāju vispār vai maļam tukšus niekus. 22 comments|post comment

[04 Jan 2025|10:20am] dienasgramata Šonakt redzēju briesmīgu sapni - Getsbijam jūrmalā kaut kāds sīkais maitassuns nokoda asti. Nokoda un tūdaļ pat apēda kā tādu krimslīti. Es ļoti sadusmojos un gribēju viņam iespert pa galvu, lai aizlido pārdesmit metrus tālāk, bet tā maitassuņa saimniece bija maza meitene, kurai pie cepures bija piesieta glīta lapsas aste, un es neko neizdarīju, tikai noskatījos, kā Getsbijam no astes stumbeņa sūcas tumšsarkanas asinis. Bet vispār viņš jau sešus gadus kā miris. Kāpēc es viņu redzēju sapnī? 2 comments|post comment

Gada kukainis [02 Jan 2025|01:05pm] lavendera Jāņtārpiņi barojas tikai kāpura stadijā. Tie ir specializēti plēsēji, kas barojas ar konkrētu kukaiņu sugu kāpuriem, sauszemes gliemežiem un kailgliemežiem, kuri pēc svara var pārsniegt savu uzbrucēju pat 200 reizes. Nez, varbūt jāņārpiņi derētu cīņai pret Spānijas kailgliemežiem? Pilsētās gan gaismas piesārņojuma dēļ tas tāpat nav iespējams. 1 comment|post comment

sāpes un neatgriešanās [02 Jan 2025|10:40am] josie Es tā arī neizlasīju rakstu, ko veca krievu paziņa man atsūtīja - par viņas grūtsirdību, depresiju, nomāktību. Viņas aiziešanu prom no svarīgas institūcijas Maskavā. Rakstu vajadzēja tulkot. It kā divi klikšķi, bet nespēju to izdarīt. Es nojautu par, ko tas ir. Es gribēju izlasīt, bet kaut kādi spēki mani atturēja. Vienkārši es nespēju vairs just līdzi krievu kulturāļu vaimanām - īpaši tiem, kam dzīve ir citās zemēs. Laba dzīve, sakārtota, nodrošināta. Man uzdzen nelabumu viņu atgriešanās pie sentimentāliem stāstiem, - kā viņiem nācās pamest darbus divdesmitotrajā gadā. Citiem nācās emigrēt. Tagad viņi socmedijos šēro stāstus par Palestīnu. Jā, es viņiem kādu brīdi jutu līdzi, bet tagad vairs nē. Man viņi joprojām simpatizē kā cilvēki. Viņi ir interesanti. Atceros mūsu sarunas par mākslu, kultūru, aktīvismu - jā, es sirgstu ar sāpēm par šo aizgājušo laiku, bet es nezinu, kā ar viņiem vairs runāt šodien. Ko teikt? Es Ziemassvētkos sev uzdāvināju Zabužko "Planēta Vērmele" - gribu drīzāk būt sarunā ar to. post comment

Jaunais gads ir sācies [02 Jan 2025|10:18am] josie Kad sniegs var būt glābiņš un prieka avots! Labrīt! post comment

: vecgada vakars, ja, un jaunais gads [01 Jan 2025|10:36pm] f gada nogalē, kad es pilnā apņēmībā taisījos neko nedarīt un sēdēt mājās, pie manis uzprasījās ciemos divas tantes. nu kā, nevis uzprasījās, bet tā, ielūgumu negaidot, pateica, ka varētu iebraukt pie manis pēc darba. es saku, ok, bet vienīgi uz galda man nav, ko likt, man ir tikai šprotes. viss normāli, kurš tad tur daudz ēdīs, kaut ko viņas paķers līdzi. atnāk pulkstens astoņi, un pie manis ir sabraukuši deviņi radagabali (labie radagabali), uzklāts galds ar ēdienu uz veselu bataljonu, un pilnai laimei - bērnam pat bija, ar ko spēlēties. un man bija, ar ko runāties. visums man vispār sūta cilvēkus tagad. acīmredzami, ar dažiem ceļš ir noiets, mūsu laiks kopā ir beidzies, tā teikt. vienu mēs visi zinām, bet otrs bija negaidīts notikumu pavērsiens, biju vīlusies, bet uzņemu to diezgan viegli, iespējams, tāpēc, ka, visums sūta man cilvēkus tagad. post comment

[01 Jan 2025|09:44pm] krii Lai jums laimīgs gads, mīļie (paši zināt, kuri tādi ir). Kopumā man šķiet, ka gaisā virmo daudz eiforisku cerību. Tad jau redzēsi, kas sanāks. 1 comment|post comment

[31 Dec 2024|10:40pm] prtg Silts iekšā post comment

[31 Dec 2024|12:19pm] teja "remdens kā paralēlais visums, kur viss ir tikai majonēze" (šo izgudroja ChatGPT, dzejnieki var iet atvaļinājumā) 1 comment|post comment

bye bye 2024 [31 Dec 2024|11:28am] josie Gribētu dzirdēt, kuram nebesī visas tās gada atskaites, ko cilvēki pamanās sabāzt soctīklos. Kādas medaļas nopelnījuši, paaugstinājumus saņēmuši, jaunos darbos iesēdušies, stipendijas atķeksējuši, kādās valstīs degunu iebāzuši blah blah blah. post comment

[31 Dec 2024|10:55am] josie Vakar vīlos seriālā A Murder at the End of the World. Brit Marling viesa cerības, jo mīļš man viņas The OA (tā mistiskā, metafiziskā noskaņa - kaut kas ko pēc tam esmu noķērusi Amerikas Rietumu krastā), taču A Murder šķita nesakarīgs mistrojums, - kārtējā slepkavība, kārtējais mūdīgais telpiskais ietērps, bet plakani personāži, bezjēdzīgi dialogi. Vienīgi Corina un Dickinsons baudāmi (Dickinsons vispār kļūst par manu pēdējā laika lielāko atklājumu, spilgti atmiņā jau no Trust skatīšanās brīža). Eh, arvien grūtāk ir atrast seriālus, kuros iegrimst. Mana vizuālā pieredze ir jau slāņu slāņiem sagūlusi un prasības ir tikai augošas. post comment

: 5 gadi 10 mēneši [31 Dec 2024|10:26am] f - mamma! man kustās zobs!  - tu esi priecīgs? - jā, es augu liels! un pēc brīža: - a kāpēc tos sauc par piena zobiem? mani, savukārt, interesē, - kurš pirmais izlien, tas pirmais izkrīt? 2 comments|post comment

[30 Dec 2024|04:25pm] josie Pandēmijas laikā mans guilty pleasure bija komentēt konspiratoristes un toksiskās ezotēriķes Instagramā. Tas loks ir noslēdzies. Meklēju jaunu guilty pleasure. post comment

[30 Dec 2024|03:01pm] shelly Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk. - Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci. - Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem? - Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē? - Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!! - Idiņ, šis ir itāļu restorāns. - Kur Ādams? - Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos. - Jā, droši vien izšausies no lielgabala. 5 comments|post comment

Skuka un biezie vāki [30 Dec 2024|02:00pm] josie [ mood | nostalgic ] Kas liek ieskatīties vecā cibas profilā pēc vairāk kā 10 gadu prombūtnes? Neiburgas dienasgrāmatas. Lai cik man gribētos kritizēt to viņas priviliģētības statusu, tomēr tas pierakstītais ir intriģējošs, jo nes līdzi sentimentu par padudušu laiku, kultūrdzīvi, - tejāteriem, izstādēm, bāriem, cilvēkiem, kuru klātesamība pačābējusi. Kā jau teicu - sentiments. Neiburgas balss visu laiku kaitina - man personīgi tas, ka tikai priviliģēts cilvēks var doties tādā apjomā uz pasākumiem, būt klātesošs, lasīt, dzirdēt, spriedelēt un nebīties, ka viņa personību kāds nolinčos. Tā priviliģētība arī tāda aizgājušo laiku fenomens, jo kurš gan to šodien varētu atļauties? Un tādēļ atkal uznāk nostalģija (tas sentiments nav tālu no nostalģijas vai kā nu tur bija?) un esmu atpakaļ pie tām pašām dienasgrāmatām. Vēl man riebjas tie biezie vāki. post comment

[30 Dec 2024|12:14am] teja Błe “paranoid fantasies are disturbing, but they are a defence. They protect us from a more disastrous emotional state – namely, the feeling that no one is concerned about us, that no one cares.” Excerpt From: Grosz, Stephen. “The Examined Life.” 2 comments|post comment

[28 Dec 2024|10:45pm] mr_brightside Vispār diezgan traki apzināties, ka Cibā sāku rakstīt pirms 20 gadiem. Varbūt jāatsāk? post comment

navigation [ viewing | 20 entries back ] [ go | earlier/later ]