|
[19 Jul 2009|07:31pm] |
Visi izdzeesusies, kam lai es tagad staastu par Peeterburgu?
Man te klaajas briiniskiigi. Visi tie kanaali, muzeji, pilis un daarzi. Turklaat ir vasara, un es taada sapuceejusies svaarcinjos un bluuziitee staigaaju pa ielaam, suupoju pie rokas mazu sominju ar bambusa rokturiisiem un juutos kaa daama no kaadas beerniibaa redzeetas krievu filmas. Turklaat ir izraadiijies, ka es labi runaaju krieviski. Seit man ir atveerusies valodas zinaasanu kraatuve un es runaaju patiesaam labi. Muzejos man netic, kad saku, ka man jaapeerk daargaa aarzemnieku biljete. "Vai tiesaam neesat Kreivijas pilsone?" Un ar visu manu atklaatiibu un apliecinaasanu, ka tiesaam neesmu Krievijas pilsone, tik un taa tieku pie leetaas biljetes.
Labi, ja godiigi, tad taada veiksme man bija tikai vienreiz. Sodien. Krievu maakslas muzejaa. No sajuusmas par leeto biljeti, paneemu arii veel audio gidu un pavadiiju muzejaa kaadas sesas stundas, skatoties bildes un klausoties audio gida staastus. Vareni, vareni. Es nekad nebiju redzeejusi tik daudz krievu maakslas, un man bija arkaartiigi interesanti. Manaa apzinjaa tagad ir atveeerusies milziiga jauna telpa, kuraa ir loti daudz ieprieks nezinaamas maakslas. Es biju skolaa kaut ko mazliet par to visu maaciijusies, bet viss jau sen bija aizmirsts un pazudis. Kaa es gribeetu, lai speetu labaak atcereeties redzeeto. Es gribu patureet praataa shos darbus, maaksliniekus, vinu staastus. Es paaraak aatri aizmirstu.
Sarezgiitaak ir ar to maakslu, kas man te pasai buutu jaarada. Es sausmiigi iekseeji ciinos ar doto teemu. Man ir jaarada darbs, kas buutiibaa ir par ekologiju, vidi, piesaarnojumu, pateereetaaju sabiedriibas tumso pusi. Veelams, lai tas buutu muusdieniigs un sociaali iedarbiigs. Bet man tik loti negribas taisiit neko negliitu, neko taadu... pat nezinu, kaa lai to nosauc. Problemaatisku.
Man patiik gleznas, kuraas daamas seez diivaanos un gaisma rotalaajas vinju sejaas un cerinju ziedu vaazees. Un man patiik saulrietu un daarzu gleznas. Un klusaas dabas. Es esmu sentimentaala un melanholiska. Mani briesmiigi garlaiko visaadi sociaali maakslas projekti un sabiedriibas probleemu cilaasana maakslas darbos. Sasodiits! Un tagas man jaasanjemas un jaarada kas taads, kas buutu mans un reizee arii sabiedriski deriigs. Es tacu to varu. Cerams.
|
|
|
[19 Jul 2009|07:56pm] |
Toties norveegju maakslinieks Larss, kas arii piedalaas muusu projektaa, nevar vien nociesties radiit ko negliitu, traumeejosu un sociaali aktiivu. Larsam acis saak spiideet pie katras problemaatiskas vietas. Vairaak kaa jiebkuru citu muusu radosaas programmas aktivitaati Larss gaida pilseetas atkritumu izgaaztuves apmekleejumu. Vins arii agitee projekta kuratori, ka labaak buutu nevis izstaadiities kaa parasti (nu kaut kaadaa tur parkaa vai pilseetas ielaas), bet gan kaut kaa iespaidiigaak - zem Peeterburgas tiltiem, piemeeram. Un neivis izlikt kaut kaadus parastus objektus, bet gan daliit loterijas biljetes un galvenaa balva buutu CocaCola gada abonements vai lidmasiinas biljetes uz Njujorku.
Man sausmiigi nepatiik visas sitaas Larsa idejas. Kaut arii pasam Larsam nav ne vainas. Un vins ir piedaliijies Veneecijas bienaalee ar sabiedrisko tualesu projektu. Un veel vins ir Vaacijaa mekleejis mezaa apraktu Lenina statuju. Kaa arii atsakanojis Vacijaa pa radio Honekera 1. maija runu izlasi. Pee!
Man, luudzu, dodiet daamas un vasaras vakaru gaismu un cerinju vaazes!
|
|