|
[26 Mar 2009|08:42pm] |
Vēl esmu darbā. Tūlīt, tūlīt saseivošu pdf failus un braukšu mājās. Esmu ļoti nogurusi. Kad esmu patiešām ļoti nogurusi, man sāk likties, ka viss ir slikti. Sačervelējos skumjā kamolā un klusībā pie sevis bēdājos. Rīt viss izskatīsies atkal citādi. Vispār es esmu šajā nedēļā paguvusi izdarīt neganti daudz. Turklāt visai mierīgi. Bez pārmērīgiem uztraukumiem. Es darīju visu, kas bija jāizdara, visu paspēju. Rīti bija agri un kraukšķīgi auksti, vakari gari un silti.
Lasu Rubeņa mazo grāmatiņu par meditēšanu un dažbrīd sevī koncentrēti skaitu: Ma-ra-na-ta. Vai arī neskaitu neko, tikai vēroju kā manā galvā aug kapelas un katedrāles, altāri un kolonnas, atveras un atkal sakļaujas debesis; brīžiem es redzu sevi tā it kā skatītos no milzīga augstuma, tad atkal es esmu tā, kas veras augšup. Nogurums. Miegs. Es pārāk daudz dzeru kafiju. Es esmu laimīga. Tādā čīkstīgā, bēdīgā veidā laimīga.
|
|