|
[25 Mar 2009|11:10am] |
Kā vienmēr, kad jāuzstāda mākslas objekti, esmu sanervozējusies, satraukusies, bet arī ļoti priecīga. Sajūta kā pirms starta sporta sacensībās. Pašlaik mīņājos, uzlādēju mob. tel. bateriju, gaidu mašīnu, domās skaitu: zeme, akmeņi, smiltis, malka, rudzu asni, mežģīnes.
Mājās neesmu nakšņojusi kopš piektdienas, tik vien kā aizskrēju sabučot kaķi un paķert tīru vešu, es visu laiku braucu ar mašīnu un pārējā laikā mēģinu zibenīgi samaketēt jauno grāmatu. Naktīs guļu labi, mostos pirms sešiem bez nekādiem modinātājiem, visu dienu skrienu palēkdamās. Šāda dzīve man patīk, bet ir grūti izturama.
|
|