|
[03 Jul 2005|11:08am] |
Šī vasara ir kā bodybaiki - uz izturību. Arvien ātrāk un ātrāk, pēc tam kalnā augšā, tad no kalna lejā, ātrāk, vēl ārtāk, un atkal kalns, un sviedri līst, un muskuļi svilst, un kalns, un ātrums, un galvenais ir elpot un nezaudēt tempu.
Gluži tāpat kā bodybaiki, tā man patīk arī šī vasara. Mēģinu iekļauties tempā. Daudz esmu paspējusi. Tālāk viss saplānots līdz pirmajam septembrim. Kaut tikai spētu izdarīt.
Savā mājā ar verandu gan šovasar neesmu nodzīvojusi nevienu dienu. Nav bijis neviens rāms rīts ar lēnu mošanos, staigāšanu pa dārzu un peldēšanos mālainajā dīķī. Bet ir sajūta, ka dzīve notiek uz visiem 100%. Atpūtīšos kaut kad vēlāk.
|
|
| Zibens |
[03 Jul 2005|02:13pm] |
Ar Z-Suni mēdz gadīties visādas lietas. Vakar viņš piezvana un saka: "Man nupat iespēra zibens."
Es smejos un ķiķinu, un kā tad tev tā gadījās, ak, tu nabadziņš. Pēc tam izrādījās, ka nav nekā smieklīga - viņam patiešām iespēra zibens.
Esot bijis šaušalīgs pērkons. Z-Suns sēž mājās viens pats. Lietus gāž spaiņiem, zibeņi pērkoņi ārdās arvien neprātīgāk. Tā vien šķiet, ka sper tieši pie pašas mājas. Z-Suns nospriež, ka situācija kļūst nepatīkama un dodas atvienot elektrību. Un te nu es viņa stāstu īsti nesaprotu, viņš runā tā jocīgi. Kaut ko viņš tur izdarījis, atvienojis vai pievienojis, un pēc pāris sekundēm mājā iespēris zibens. Precīzāk antenā, kas stāv uz jumta. Z-Suņa mājiņa ir neliela, vienstāvīga, uz jumta, tātad, antena, un tajā iesper zibens. Drausmīgs troksnis, viss pa gaisu, Z-Sunim no bailēm gandrīz apstājas sirds. Vispār viņa stāstījums nav neko sakarīgs. Viņam pēc tā visa vēl arvien trīcot rokas un kājas. Kaut kas esot arī sācis svilt un kūpēt, viņš esot glābis, dzēsis, vispār baisi un neko īsti nevar saprast. Toties viņš izklausās daudz optimistiskāks kā iepriekš. Parādoties atkal spēks un iedvesma, tā viņš saka. "Možet biķ stanu umņeje"
|
|