| Dienas mācība |
[19 Jan 2005|12:01am] |
Tu esi nīkulis. Bet ja pacentīsies, būsi īsts bruņinieks, nē, bruņiniece. Ar visu zobenu un vairogu. Un zirgu, kā nu bez tā. Tu ātri skriesi, augstu lēksi un visiem sliktajiem nocirtīsi galvas. Varbūt beigās, pirms paša izšķirošā cirtiena tev paliks slikto žēl, un tu pateiksi sliktajiem, lai kļūst labi, un palaidīsi viņus uz mājām laboties (skaidrs, ka tev paliks žēl, nekur jau tu neliksies, esi taču izbijis nīkulis).
Vēl tu vingrosi ar zilajām hantelēm, bum, bum, kājas pret stepa soliņu tā, ka rīb, rokas pa gaisu līdz pašiem griestiem. Vot tā būs. Un zirgs tevi tikmēr gaidīs uz ielas, un visi skatīsies uz tavu kruto zirgu. Viszirdzīgāko zirgu visā ielā. Nē, visā pilsētā, visā universā!
Un klepus pāries un dīvainie dūrieni zem ribām, un skumjas, un sliktie sapņi, un drupatas, un putekļi, un gaļas maizes arī.
|
|
|
[19 Jan 2005|12:27am] |
|
Un stringveidīgās apenes uz solāriju dibeniem arī.
|
|
| Projektu nedēļa. Trešdiena. |
[19 Jan 2005|02:17pm] |
Vēl visu mierīgi var paspēt. Vēl jau pa vidu ir ceturtdiena, bet dedlains tikai piektdien. Nav iemesla trauksmei. Var vēl i pacibot, i pavingrot, i lēnām pusdienot, domīgi skatīties pa logu, kur uz ķieģeļu mūra šūpojas koku ēnas. Lēnā garā. Bišķi parakstīt, bišķi panerakstīt. Vēl var apdomāt, kam zvanīt tūlīt, kam vēlāk.
Juceklis gan visapkārt briesmīgs: sveces un smaržkociņi, derīgās anketas, nederīgās anketas, mobilais, sērkociņi un garš metāla lineāls, salātu šķīvis uz blakus krēsla, pret logu atstutēts spogulis, pie elektriskā sildītāja saritināta veca vatētā sega, kājas visu laiku pinas vadu mudžekļos, gaiss smaržo pēc ābolu serdēm.
Kur tas viss paliek vēlāk? Tādas dienas kā šī nāk un iet, nekas nepaliek pāri, viss aizmirstas. Pilnīgi un pavisam, it kā nekad nebūtu noticis. Bet bija taču, bija. Tagad arī vēl ir - ir spuldzes gaisma un saules gaisma, apēsto salātu sajūta un kafijas garša, datora dūkoņa un vakara plāni. Kur tas būs pēc tam?
|
|