Sprāgstoši un ekspresīvi - September 13th, 2011

Tā sen nebija bijis, ka naktī guļu tik mierīgi. Kā rāmā ūdenī (sapnī bija nakts un es peldēju pa melnu upi, kas vēlāk apgaismojuma dēļ palika krāsaina). Varbūt tik gaiši un viegli ir tāpēc, ka pirms iemigšanas klausījos A Huge Ever Growing Pulsating Brain That Rules from the Centre of the Ultraworld. Man liekas, ka tas ir par visu universu, citu apziņas stāvokli, arī visaptverošo mīlestību, kad tev pretī neko nevajag, jo tu jau esi nokļuvis tur, kur tas viss mitinās. Pamošanās arī bija ļoti gaiša, daudzas sajūtas tādas kā bērnībā, kad nekas vēl nav saplosīts un samudžināts ne galvā, ne sirdī. Varbūt tāpēc, ka kādu laiku tā bija mana bērnības istaba. Un naktī pat nebija bail, ka pa balkonu (pirmais stāvs) varētu iekāpt kaut kādi maniaki un pārgriezt man rīkli (gulta ir tieši pie balkona durvīm!).