Sprāgstoši un ekspresīvi - May 31st, 2011

Savācot savu krūzīti no palodzes, es jau nojautu, ka man pietrūks bērnišķīgās kursabiedrenes, viņas bikstīšanas lekciju laikā, sazvērniecisko skatienu, slepenās sarakstes uz pierakstu klades malām, provinciālo klaču (kuras esmu iemācījusies uztvert nenopietni un tāpēc vairs tā nekaitina), gājienu pa stacijas ielu aukstos ziemas rītos un tumšos vakaros, vakaru autoostā, aizmigšanas autobusos un vilcienos, gulēšanas uz skolas dīvāniņa, sēdēšanas bezgaisa pagrabiņā, ko dēvē par cafe, gaujas, stopēšanas, negulēto nakšu, gaisā pasistās B.P., I.B. gaišo smieklu, gudrā un nosvērtā ideālista M.M., kas visus angļu valodas vārdus izrunā tik jauki, ka prieks klausīties, spilgtās un dzīvespriecīgās B., kas radīja mīlestību pret franču valodu. Pat ja arī pa šiem mēnešiem ir kļuvis skaidrs - kā tulkotāja esmu galīgi nederīga, tomēr man daudz kas patika. Vienīgi neizdevās uzmeistarot kursabiedriem brillītes, vizītkartes un nofočēt visus viņus.