Sprāgstoši un ekspresīvi - July 14th, 2010

Iedziļināšanās tikai sevī? Jā, tur ir daudz, bet tas nav viss. Tā ir pasaule, ko varētu dēvēt par mikrokosmosu. Bet ir taču vēl lielā. Kāpēc to ignorēt? Kāpēc to nemēģināt saprast? Pat ja liekas draudīga. Skumjākais tajā izzināšanā tikai tas, ka tu sapratīsi, ka nespēj neko ietekmēt. Kaut vajadzētu ticēt pretējam. Bet kurš tad ir izmainījis? Ir, tikai mazās lietās, ko nevar uzreiz tā pamanīt. Viss ir cilvēku rokās. Būtu taču labāk, ja cilvēki neaizmirstu ideālus un dzīvotu saskaņā ar tiem. No kurienes radusies mantas kāre? Tieksme visu pakļaut? Varaskāre? Kāpēc mēs esam tādi draņķi? Un kāpēc tas vienmēr izrādās stiprāks? Tāpēc, ka paradīzes vairs nav? Žēl, ka nav vecmāmiņas. Nav neviena cita, ar ko parunāt par šo. Mēs agrāk tik bieži runājām par pasaules kārtību. Vai iespējams izmainīt cilvēku? Ja es būtu filozofs, es izdomātu tādu sistēmu, no kuras visi ietekmētos. Taču jebkurā mākslas darbā ir sāpes. Ja tās izzustu, vai spētu pastāvēt māksla? Šodien domāju tāpat kā M. septembra beigās. Par Assasin, kas nogalina esošo pasauli