[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Septembris 4., 2024 | |
|---|---|
| 20:43 [Link] |     Tā, lūk, man iet, tā, lūk, man iet Vajag pasēdēt pirms tālāk skriet. Iet ļoti lēnām, pa 20-30 minūtēm dienā. Izmēģinājām bez vecākiem un tagad kopā ar audzinātāju esam nolēmuši turpmākās 2-4 nedēļas pusstundu vai vairāk darboties klasē, kamēr pārējie bērni ir spēļu laukumā. Kā teica audzinātāja, viņam ar jāsaprot, ka mēs esam draugi. Viņam vēl arvien patīk un gribas iet uz dārziņu, bet kopā ar tēti. Kad vakarā vai no rīta pārrunājam, kas notika/s pa dienu, pieminot dārziņu viņš vienmēr norāda uz tēti, ka tētis nāks līdzi. Bet tā audzinātāja ir zelts, tik pacietīga un iejūtīga. Darbojas ar puiku, mēģina saprast, kas viņam interesē, iedrošina izmēģināt jaunas lietas, ir blakus. Protams, mēs droši vien neesam pirmie viņas pieredzē, kuriem ir vajadzīgs ekstra laiks, lai bērns pierastu pie dārziņa, bet šis viss šķiet tik milzīgs solis pretim. Citādi mana rutīna līdz ar dārziņa "sākšanos" nav mainījusies - no rīta uz darbu, pusdienlaikā satieku vīru un puiku, aši paēdam, tad ar puiku uz māju, nolieku puiku gulēt diendusu, tad divas stundas vēl pastrādāju no mājām, tad visi pēcpusdienas darbi ar mazo asistentu, vakariņas, duša un lieku puiku gulēt. Reizēm aizmiegu pati, reizēm tomēr izkūņojos kaut ko vēl padarīt. (ir doma) |