[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Oktobris 17., 2014 | |
|---|---|
| 19:31 [Link] |     Gandrīz katru reizi, kad sanāk ilgstoši strādāt tiešā tuvumā/asistēt kādam kolēģim-vīrietim, tās izveidojas par nelielām attiecībām. Ir sākumā taustīšanās, pēc tam atvieglojums, ka tas otrs ir tikai tik pat dīvains kā tu pats un nevajag prasīt vai gaidīt vairāk, kā no sevis paša. Vieglas muļķības un varbūt neliels flirts un visam pa vidu darbs un prieks par sasniegto vai nelielas skumjas par neveiksmēm. Tik daudz emociju var sajust tikai strādājot kopā ar kādu, kuram šis darbs nozīmē tikpat daudz cik tev, varbūt pat vairāk. Un tad jau pienāk beigas un man būs mazliet žēl. Ceru, ka viņam nē, tas būs pārāk dīvaini. Mūzika: Сплин Бони и Клайд (ir doma) |