eternal sunshine

mans ķēžu pasniedzējs uzaicināja mani draugos, atrakstīja vēstuli(ar smaidiņiem).
jā, tas pats, kas visu laiku izsaka stulbas piezīmes meitenēm.

es tagad sēžu un domāju, vai apstiprināt vai nē. help?

piecēlos, nosaktījos mtv ema. esmu vīlusies gandrīz visos tā vakara izpildītājos, backstage meitene visu laiku taiīja akward momentus, nezinot, ko teikt. atkal gaga dabūju visvairāk balvas, bet man par to tikai prieks.
bet galvenokārt evas longorijas tērpi!!!

 

es man liekas nekad savā mūžā neesmu jutusies pēc dejošanas tik aplaimota, līksmes un prieka pilna, kā pēc šīm nodarbībām jau mēnesi. varbūt tas ir tāpēc, ka tas nav spēkus izsūcošs treniņš vai simtkārtīga viena soļa atkārtošana, bet gan kopistiska kā jauna apgūšana un forša izdancošanās mazliet vairāk kā 1,5 stundas apmērā.



vēl man patīk lielpilsēta, man patīk staigāt uz papēžiem, sēdēt kafejnīcā un malkot kafijas kokteili, lasot, mācoties vai kaut vai vērojot cilvēkus. iemaldījos šodien maķītī, tur tīņi bija nospiedošā vairākumā, paflirtēju ar 16gadīgiem džekiņiem, sajutos pārāka par meičukiem lielos šūzos, kaut kādiem x krāsas matiem un ģērbušās kā puišeļi, bet laikam tas ir tikai manu kaut kādu kompleksu dēļ. jāskatās uz augstāku līmeni un jāatrod konkurence tur. :D

čau, čau, čau.
ir rīts, dzeru kafiju, fonā iet, protams, vācu mtv(jo vēl es varu izvēlēties vācu ziņu kanālus, vācu multenes, vēl vācu mūzikas kanālus, poļu mtv, austriešu mtv, vācu sporta kanālus, un vēl, kā atklājās, arī itāļu kanālu folderis te ir) un mācos lēnām angļu valodu.

mēs ar kristīni dzīvojam diez gan foršā vietā. mēs nedzīvojam rīgā, mēs nedzīvojam guļamrajonos, mums nav apkārt lielas 12stāvenes vai troksnis, vai cilvēku kņada, bet gan pa logu es redzu mežu, centriņš ir jauks un sakārtots, te ir daži veikali, vecākas mājas un jaunā projekta celtnes(tādā mēs mitināmies). jā, īsāk sakot, mēs dzīvojam baložos, tiesa gan ar sabiedrisko te jākuļas pusstunda, var teikt, ka te ir līdzīgi kā jelgavai ozolnieki. bet nekas, man kā studentam prieks nokļūt galvaspilsētas centrā maksā tikai Ls 0,25, tā kā es nesūdzos.

vakar ieradāmies un apjukām no lielā bardaka, kas te valda. pirms tam robis te bija mitinājies uz pilnu klapi. tā nu atrotījām piedurknes un berzām no kādiem pieciem līdz septiņiem bez apstājas. mans lauciņš virtuve un dzīvojamā istaba, kristīne pa skapjiem, guļamistabu, tad devāmies gājienā uz veikalu. pēcāk pagatavoju vakariņas, dzērām lētu vīnu, nenormāli pieēdāmies, šodien vēl paliks vakariņām, tā normāli, iztērējām kopā 7 latus un ēdīsim divas dienas. nav nemaz tik dārgi.

vispār sakarātojām te visu, lai mums patiktu, te ir gana daudz ekstru, kas nemaz nepiederētos pie studentu mītnes, piemēram, es nupat ieslēdzu grīdu vannasistabā, lai tur nebūtu tik drēgni. :D te ir foršs balkons, uz kura stāv grills un galdiņš, pīpētāju sapņu vieta, lai gan tas jau uz mani tā neattiecas.

labi, eju dušā, sataisīties, pamācīties vēl un tad uz skolu. :)

ja man kādreiz būs ģimene un man vajadzētu dzīvot tuvu lielpilsētai, es noteikti izvēlētos dzīvot mazā, jaukā ciematiņā, nevis kādā briesmīgā blokmāju masīvā, no kura ir tikpat ilgi jākuļas uz centru.

gribu ārā
gribu šokolādi
gribu gulēt
gribu ārā gulēt un ēst šokolādi

ai, mani kaitina visas galējās partijas - gan tie, kas tikai par latviešiem un tiešām kaitinoši to visu laiku atkārto, gan tie, kas par mazākumtautībām un atkal uzmācīgi to atkārto, gan tie, kas vidi aizstāv aizsvilušies, gan tie, kas tēlo muļķus un smejas par pārējiem.

un man dažkārt tomēr besī mana viduvējības domāšana. es tik daudz ko viegli pieņemu kā pašsaprotamu, ka neredzu jēgu kasīties. blī blā blū. man iekšēji ir pavājināti aizspriedumi.

sēžot tramvajā noklausījos kādu epizodi no krievu valodā runājoša tēta un viņa meitiņas dienas gājuma:
mazajai aptuveni 8 gadi, tētim uz 35. meitiņai noprikta bērnu enciklopēdija, kur sadalīti atvērumi pa laika posmiem-sāk ar aizvēsturi un tad pa gadsmitam uz priekšu apraksta notikumus. tētis bija atvēris 20. gadsimtu un lasīja, meitenīte izlasa-divdesmitais gadsimts-un aizrautīgi sāk čivināt, ka divdesmit pirmais gadsimts gan ir mūsu visu gadsmits.
tētis tā paskatās uz viņu un strupi atbild- nē, 21. gadsimts ir tavs, mans ir 20.!

tātad, par visiem tiem, kam patīk dzīvot pagātnē, priekā!

un blā, blā, blā, tā un šitā, un šitā un tā, un vispār es esmu baigā muļķe.
neko citu es nevaru šodien par sevi pateikt.

miegojoties gultā, izdomāju, ka varbūt ir piemērots brīdis vismaz kaut ko ierakstīt dr.lv profila informācijā par mani. bet es atvēru, un man joprojām nav iedvesmas. es zinu, ka tam jau nevajag lielu garīgu pieplūdumu, bet man tiešām nav ko rakstīt. nē, tas nenozīmē, ka esmu tukša lapa un par sevi nemāku pateikt neko, vai kaut vai ar vienu vārdu izstāstīt, kas mani interesē, es šobrīd nespēju sevi aprakstīt.

vai nu es esmu izsmēlusies, vai arī sāku saprast, cik ļoti es sevi neesmu pazinusi.

( sestdienas dienas 'izklaides'  )

izdomāju, ka man ir jāpatīra skypa kontakti un atkal varu secināt tikai vienu - pēdējais 'čats' skypā man ir bijis tieši pirms nedēļas. :D

es esmu reāli komunikabla persona, un visi ar mani grib runāties. :D

Sakiet, lūdzu, kas jums liek katru dienu tā pietempties?
Neviens neliek, esmu brīvprātīgais!

normāla piedzeršanās pirmdienā.
sēžu ēdu gurķīšu vienatnē, pie manis ir visas kristīnes mantas, bet viņa pati ir pazudusi, nezinu, kā viss nokārtosies, bet ceru, ka nokārtosies. :D
pilnīgs čau, viss man nav ko teikt. man reāli uzmetas nātrene no brenguļa, plus, man ir saplīsis mans dilstošais tērpiņš tieši dibenpusē. cik jauki.

pēc šodienas daudzajām krūšu sarunām atkal gribas vīrieti, kaut vai, aj, paši zināt ko. :D

un tagad man atkal gribētos dzīvot pie jūras. ehh.

šovakar ballēšos(gan jau) mammas dzīvoklī.
mani neinteresē, ka ir pirmdiena, man interesē tikai tas, ka šis ir PĒDĒJAIS mēnesis.

ok, es varētu būt 3dien mājās, tikai man vajag kādu kas atbrauc man pakaļ uz 'ķesterciema pagriezienu' vai nu 14.44 vai 19.22.
jo mans tēvs gaužas, ka nezin, kur tas ir un ka negrib braukt.

es tik ljoooooti gribu maajaas!!!

savu gultu, dushu, pilseetu un draugus. te lietus liist un liist.

 

( saulriets kolkaa )

saules!
esmu kolkaa, shodien visu dienu pie juuras, joprojam tik mistisks taa zemes streeliite juuraa, eedam butes, nemazgaajamies. :D

veejshs pie juuras taads nepajokam, viss eju peec saldeejuma. man gribas zinaat, cik es ljoti buushu noilgojusies peec visiem, kad atbraukshu.

acis suurst no saals. :P

varbūt rīt, kā teikt, uz haļavu tikšu positivusā, bet, ja tomēr nē, tik un tā pazudīšu uz kādu laiciņu no jelgavas apvāršņa.
varēšu vakaros vērot saulrietu un no rītiem saullēktu jūrā.


nupat atcerējos par fotoaprātu, kuru aizdevu jau ļoti sen, bet neesmu dabūjusi atpakaļ. dusma.

mans jaunais favorītsaldējums, kad gribas, ko izcili saldu ar gotiņkonfekšu garšu, diemžēl redzēts tikai iki veikalos.
un kas var būt labāks par tā
( legendary quality )