Posted on 06.07.2010 at 16:26
skatos dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertu. skatījos kā svīst mani vēja zirdziņa mīluļi pie VEFa saulītē, dancājot zemgales programmu. bet atkal lepojos, ka viņi tik smuki centriņā ielikti un vienīgā solo-dejotāja arī mūsējā. :)
dīvaina sajūta tā skatīties no malas. es nemāku aprakstīt to sajūtu, jo ir tāda īpaša dziesmu svētku sajūta, gluži kā ir ziemassvētku, dzimšanas dienas un citas sajūtas.
mana dārgā māšele arī šodien jau agri no rīta aizbrauca, jāskatās, vai nedejos tūlīt laureātu koncertā. pašlaik domāju, vai nopirkt uz dejotāju koncertu pa 5 latiem biļeti, jo uz mežaparku man ir, jābrauc būs arī gājienā atbalstīt.



vēlāk ielikšu vēl nostaļģiju. biju aizmirsusi, ka man tik daudz bilžu ir.

Comments:


time_to_pretend
[info]time_to_pretend at 2010-07-06 16:42 (Link)
es arī vienu gadu piedalījos ar Spīdolas kori..sajūta būt TUR starp miljons cilvēkiem un justies gandrīz k;a vienam veselam bija patiešām naprakstāma..skatīties ir forši, bet galīgi nav tas..vismaz man..
lorali
[info]cinnemon at 2010-07-06 16:53 (Link)
jā, skatoties tuvu nav tas.
bet ja esi bijis, var iztēloties TO sajūtu, kā ir tur.
[info]sammera at 2010-07-07 01:25 (Link)
:))
Previous Entry  Next Entry