Posted on 25.02.2010 at 13:59
šodien manā kontā ir "up in the air" ar klūniju. es nezinu,kas tik daudziem cilvēkiem var likt šo filmu saukt par garlaicīgu, neinteresatnu vai kkā citādi. es skatījos un domāju par to, ka filmās vinemēr tik parādīts kāds liktenīgais moments, it kā 20 gadus varētu viss iet savu gaitu un tad - bladāc-notiek kkas, kas maina visu cilvēka uztveri, cilvēks izmainās. kaut gan es neteiktu, ka cilvēki mainās, tie vienkārši apjaušs jauno sevī, tik ļoti, ka tas sāp. un tāpēc es jutu līdz klūnijam cik vien spēka.

vakar vakarā beidzot noskatījso "spread", kas beidzot man atnāca angļu valodā, nevis monotonā krievu valodā nolasīts teksts. ja gribat ļoti daudz kailskatu un smelties varbūt kādu seksuālu ideju, iesaku. bet galvenais jau ir eštons, kas gan pagozējās gana kails ekrānos, gan uztaisīt savu mīlīgo sejiņu, ko tā vien gribas paņemt un pamurcīt. es nevaru pateikt, vai man patika. šeit atkal tiek saņemta mācība.

bet šīm abām filmām iznākums nav ar happy ending as usually. abi beigās paliek vientuļi - viens saprot, ka vienīgā vieta, kur var justies kā mājās ir lidmašīna augstu gaisā, bet otrs sāk dzīvot savu dzīvi, nevis izmantot citus.

/un kā ir ar mani? pašreizējā situācija liek man lūgties, lai man nav plaušu karsonis. domāju uztaisīt vakariņas. gribu kaut ko gardu.

Previous Entry  Next Entry