|
[24 Nov 2005|12:08am] |
Kaut kā...nē, sākšu savādāk
Ja ir kāda grupa, kuru es mīlu, tad tā ir Gorillaz un sakiet ko gribat, es nēsmu dzirdējis neko, kas man nepatiktu Gorillaz izpildijumā.
|
|
|
[24 Nov 2005|12:15am] |
Un vel es neciešu mentolenes(cigaretes).
Un mana mīļākā Gorillaz dziesma ir "12D3" un man ĻOTI sen nav bijis seks un man garšo bulciņas ar sieru un gaļas salāti un kefīrs un vispār es rakstu visu, kas ienāk prātā. kaut kā punkts neiederas, jums tā nešķiet ? Es nerakstu priekš sevis, es rakstu vispār un es nerakstu jums, es joprojām rakstu vispār, tapēc ka nav ko darīt un tapēc, kas skan jauka mūzika un tapēc, ka mani rīt varbūt, ka no skolas izmetīs. nez ko es tad darīšu? (atkal neiederīgas pieturzīmes). DM - the love thieves man saistās ar to vasaru, kad es klausijos arī de/vision un nin "still" caurām naktīm un dienām un kad mēs tik daudz laika pavadijām kopā. tas bij sen un tas bij skaisti. tagad nav skaisti, tagad ir skumji un slikti. laikam melangolija man uzmācas nedaudz to visu atceroties. īstenība pamatīga melanholija. (man ir tendence uz punktiem pat domājot!!!ĀRPRĀC!!!(izsaukumzīmes, lai izteiksmīgāk)). un atkal punkts. Gribas pankūkas ar sieru, gribas ciemos pie Radhas. pusviens gandrīz, laikam jāiet gulēt, jo rīt pie direktora jāiet :/
es gribu lai šodien vel ir 3diena, lai vel ir viena diena un tad, lai ir vel laiks, bet laika nav :( slikti.
es laikam atkal gruzos, vismaz pēc h2o domām tā sanāk. es gan nejūtos īpaši nomākts, vienkārši nav labi.
gribēju tik par mentolenēm ierakstīt, bet sanāca šitā. nezinu vai man palika vieglāk, bet man patika šitā. šitā ir jauki.
|
|
|
[24 Nov 2005|08:49pm] |
|
aaaaaaaaaaghhhhh. eh, grūti kautkā šodien. vēders drusku sāp un tā. gribas hmm... kaut ko. nu kaut ko saldu laikam. šodien radha bij ciemos, pastijāmies muļķiku, kuru viņa irādās bij redzējusi. jauki tā, pasēdēt, padzert tēju.. neko daudz tikai drusku, bet smuka multene... tie koki tādi kā no gaismas taisīti. man patīk ļoti. mm...vuot. skolā viss kārtībā - laiks vel ir, tā kā viss ir under control. par to liels prieks. nevienu neizmeta. biju uz divām sutnndām, bet vismaz c satiku. par to arī prieks. jā... kaut kā nu nezinu. tukša galva. jāiet pastaigāties.
|
|
|
[24 Nov 2005|11:40pm] |
Nu redz, kārtējais vakars pienācis. Ņujorkas ielas ir hmm... interesanti paskatīties, labi aktieri labi spēlē, interesants casual story. man patīk.
Gribas vienkārši ierakstīt to, ka divi cilvēki, kas viens otrā ir iemīlējušies kā saka "līdz ausīm" nespēj dzīvot kopā ilgstoši, viņi viens otrā vienkārši pazūd. Tas protams ir skaisti, bet tādām attiecībām vienkārši nav nākotnes, pārāk daudz pārmetumu. Man kaut kā (GARA pauze) un man pazuda doma...
televizors iesūc sevī visu uzmanību. latvieši sākuši taisīt reklāmas, kuras pēc tikai pēc piektās reizes paliek garlaicīgas - progress, tā turēt. kaut kad būs jāiet gulēt, rīt prakse. īsti negribas, bet tas ir tikai smakas dēļ. tur ir tik neizturama līmes smaka. galva sāp pēc 6-7ām tur pavadītām stundām tā itkā tu pamostos ar pohām no šņabja+alus. nekas, jāpierod. nav citas izejas... vel aiz vien turpinās reklāma. es te jau rakstu man liekas ka kādu pusttunndu, bet tas nav svarīgi vai ne ? es nekad vairs nevarēšu paklausīties prāta vētru. nevis tapēc, ka man viņi nepārāk, bet tapēc, ka es viņu pārklausijos pie ērikas un tagad katru reizi dzirdot PV es atceros to, kā bija tad, kad bija labi un tad sāp un man riebjas tas, ka ir tādi sīkumi, kas atgādina par kādu, jo kad tu atceries, tad atceries visu noteiktā secībā -
1)brīžus kad bija labi
2)brīžus kad nebija labi
3)brīdi kad izšķīrāties
un tad sāp. pretīgi. bet galveinais - nekādas nožēlas.
tas šķiet ir kļuvis par manu moto - neko nenožēlot. kaut kā neapzīnāti es pat cenšos nenožēlot un nav grūti, jo nav nekā īpaši daudz ko nožēlot. tas nu tā, nedaudz par mani. khem... nu ja, tizla reklāma.
|
|