|
[27 Jan 2005|10:20pm] |
|
Kāds gaida manus burtinus, citam salūzusi sirds. Pasaka ar laimīgām beigām šeit laikam neiederas. Šovakar es nedaudz pabēru sāli uz rētām un izniet, tas atsvaidzina, tas patiešām atsvaidzina. Atnācu pasūdzēties par to, ka esmu vientuļš, atnācu pasūdzēties par cilvēkiem, kas attiecības veido attiecību pēc un nesaprot, ka vienīgais kopīgais starp viņiem ir bliles būt vieniem. Atnācu pasūdzēties par to, ka esmu viens no viņiem.
|
|