Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

ciekurs

Jan. 10th, 2017 09:41 pm nekas nav briesmīgāks kā fiziskas sāpes

Šodien "Veiksmes stāstā" Nacionālajā teātrī režisors bija nolēmis paspēlēties un izrādes vidū skatītājiem nodrošināt šoka terapiju. Ņemot vērā, ka izrāde tāpat arī raisīja pretīgumu pret politiku, cilvēka mantkārīgo dabu, kapitālismu... Šoka terapijas brīdī, kad 70db atskaņo metālu un spīdina prožektorus acīs, man ienāca prātā Orvela "1984", kur dāma saka, ka nekas nav šausminošāks kā fiziskas sāpes.

Politika paliek otrajā plānā, ja nevari atrast iemeslu, lai izturētu momentu.

Izrādes beigās piekāpos- kļuvu par biedru Mākoņu vērošanas biedrībā, nevis atbalstīju izrādes idejas autora izteikto pirmo variantu turpmākai dzīvei - cīnīties par to, lai turpina būt kā līdz šim. Man visi "'ŠIE" brīži ir bijuši pilni baudas un skaistuma. Nespēju beigt priecāties par apstākļiem, ko vecāki un sabiedrība man ir nodrošinājusi.

Leave a comment

Jan. 2nd, 2017 09:32 pm Stulbā harizma un stulbie cilvēki

Kāpēc ir harizmātiskāki cilvēki par pārējiem?

Kādas ir viņu problēmas?

Šķiet, ka harizmātiski cilvēki dzīvo it-kā-mūsu-pasaulē, bet ne tik problemātiskā (vismaz ne personiskā līmenī). Jo apkārt vienmēr ir citi cilvēki, kuri paveiks visu nepieciešamo. Piemēram, es. Viens joks un pussmaids, un es gribu viduslaikus, lai varētu kādu sadedzināt uz sārta (tāda pievilcība ir sātana tiešais pirksts! un Dievuks pat nav papūlējies pielikt ne vienu talantu!). Tā ir nelietība, ka pirmais termodinamikas likums izpaužas arī problēmu daudzumā, kur tās tiek nesimetriski sadalītas pa galviņām. Un mans vājums un vieglā ietekmējamība krāj manus darba sarakstus.

Varēšu vismaz sesijai pievērsties vēl vēlāk...

Leave a comment