Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

ciekurs

Feb. 16th, 2017 03:32 pm anatomiskā karmabandha

Sēžu bibliotēkā. Aiz anatomijas grāmatas esmu paslēpusi Šlāpina dzeju. Lasu, skatos caur logu debesīs un ik pa laikam uzmanos, lai mani nepamanītu kāds cits medicīnas students, jo kur tad viņiem šajā relatīvajā laika plūsmā būtu laiks lasīt kaut ko nenozīmīgi skaistu...turklāt dzeju!

Medicīnas studentiem laiks nav relatīvs. Labi, dažkārt.

4 comments - Leave a comment

Jan. 31st, 2017 05:06 pm māksla&zinātne

pēkšņi sapratu, cik ļoti medicīna ietekmējusi manu skatījumu. jau tā esmu racionāla un piekasos nerelevantām lietām mākslā.

skatos Tarrantino Kill Bill 2 un domāju, kā tāds japāņu kung fu večuks var būt tik izveicīgs. ar vecumu taču nāk tikai problēmas - paaugstināts asinsspiediens, artrīts, demence, alcheimers...

vairs neticu cilvēku pārcilvēciskumam. nav jēga pārstrādāties - tad parādās skumjas. ja parādās skumjas - zūd produktivitāte. man ir attaisnots slinkums un galīga neticība brīnumiem.

studētu filosofiju - lasītu Nīči un sludinātu nepārejošu enerģiju un darbaspēku. Tagad tikai domāju - galvenais nestresot un neēst tik daudz saldumu.

Leave a comment

Jan. 23rd, 2017 06:56 pm solidaritāte bez akcijām

Gan jau ka vīriešu solidaritātes gājiens būs labākā gadalaikā.

Tas jau vien, ka vīriešiem tāds nav nepieciešams, parāda, cik labāk būt vīrietim - nekur nav jāiet, ir labi tepat.

Leave a comment

Jan. 21st, 2017 09:25 pm Sievietes

Šodien redzēju divus interesantus kadrus:

1.Pāri VEF tiltam gāja pārītis. Es sēdēju Vidzemes bibliotēkā pie loga un varēju viņus tīri labi nopētīt. Dāma ar pogainām, spožām acīm veras uz savu vīrieti. Un viņš iet augstu pacēlis galvu, tad ieskatās viņai acīs, savāc savu mutes šķidrumu, pagriežas no daiļavas nost un uztaisa skaistu siekalu spļāvienu pāri tiltam. Dāma turpina uz viņu lūkoties kā dievību.

2.Cita dāma baseinā ieradās ar augstpapēžu (3cm) čībām!


(Nepietiekami pamatots) secinājums (kam es gribu ticēt...tas daudz ko izskaidrotu): sievietes ir principiālas

2 comments - Leave a comment

Jan. 10th, 2017 09:41 pm nekas nav briesmīgāks kā fiziskas sāpes

Šodien "Veiksmes stāstā" Nacionālajā teātrī režisors bija nolēmis paspēlēties un izrādes vidū skatītājiem nodrošināt šoka terapiju. Ņemot vērā, ka izrāde tāpat arī raisīja pretīgumu pret politiku, cilvēka mantkārīgo dabu, kapitālismu... Šoka terapijas brīdī, kad 70db atskaņo metālu un spīdina prožektorus acīs, man ienāca prātā Orvela "1984", kur dāma saka, ka nekas nav šausminošāks kā fiziskas sāpes.

Politika paliek otrajā plānā, ja nevari atrast iemeslu, lai izturētu momentu.

Izrādes beigās piekāpos- kļuvu par biedru Mākoņu vērošanas biedrībā, nevis atbalstīju izrādes idejas autora izteikto pirmo variantu turpmākai dzīvei - cīnīties par to, lai turpina būt kā līdz šim. Man visi "'ŠIE" brīži ir bijuši pilni baudas un skaistuma. Nespēju beigt priecāties par apstākļiem, ko vecāki un sabiedrība man ir nodrošinājusi.

Leave a comment

Jan. 2nd, 2017 09:32 pm Stulbā harizma un stulbie cilvēki

Kāpēc ir harizmātiskāki cilvēki par pārējiem?

Kādas ir viņu problēmas?

Šķiet, ka harizmātiski cilvēki dzīvo it-kā-mūsu-pasaulē, bet ne tik problemātiskā (vismaz ne personiskā līmenī). Jo apkārt vienmēr ir citi cilvēki, kuri paveiks visu nepieciešamo. Piemēram, es. Viens joks un pussmaids, un es gribu viduslaikus, lai varētu kādu sadedzināt uz sārta (tāda pievilcība ir sātana tiešais pirksts! un Dievuks pat nav papūlējies pielikt ne vienu talantu!). Tā ir nelietība, ka pirmais termodinamikas likums izpaužas arī problēmu daudzumā, kur tās tiek nesimetriski sadalītas pa galviņām. Un mans vājums un vieglā ietekmējamība krāj manus darba sarakstus.

Varēšu vismaz sesijai pievērsties vēl vēlāk...

Leave a comment