chrono

"Kaupēn, mans mīļais". Beidzot man ir iespēja to noskatīties, jo kāds šo rokoperu ir ielicis youtube.

Vakar biju aizgājis noklausīties roksimfoniskā Kazanovas Orķestra uzstāšanos. Tā notika LMA lielajā aulā. Varēja redzēt un dzirdēt, ka šī vieta, neskatoties uz savu skaistumu, sākotnēji nebija projektēta kā koncertzāle, bet jāsaka, ka tas daudz netraucēja baudīt sniegumu. Tika spēlēta Metallica, Scorpions, Līvi, Pūt vējiņi un daudz kas cits. Pārsteidzoši ir tas, ka šo visu ~50 cilvēku lielo pasākumu vada un diriģē ķīmijas fakultātes otrā kursa students, nevis kāds tēls no Mākslas Akadēmijas. Pie tam, ne no sociāli aktīvā, bet maz mācību spējīgā fakultātes gala (atminos kolēģa izmesto frāzi par apgriezto proporcionalitāti, kas vērojama atzīmju pret iesaistīšanos studentu pašpārvaldē, ziņā). Skaisti un spēcīgi un man ir vēlme doties arī uz viņu nākošo uzstāšanos.

- Apsoli, ka tu nekad nepadosies. Pat ja es kādu dienu teikšu pretējo. Pat ja visa pasaule nostāsies pret tevi. Mēs pieaugam, nododam sevi, savus ideālus, ieskaidrodami sev, ka tā ir pareizāk. Bet ja tevī dzīvo iekšā tas pats, kas liek man šo teikt, tad apsoli man. Un nekad neaizmirsti.
- Es apsolu.

"Hemlock was supposedly the poison that was used to dispatch Socrates. Whilst Descartes may have said, “I think, therefore I am,” Socrates is meant to have lifted his mug of Hemlock and said, “I drink, therefore I’m not.”"

"Lizzie Borden, although more famous for axe crimes, was found to have traces of cyanide in the sugar bowl at her family home – suggesting she had a back up plan in case the forty whacks failed. "

"Rasputin consumed a dose of cyanide that should have been lethal. When it produced no adverse effects his enemies decided it was time to shoot and drown him."

"The penis museum in Iceland finally got a human penis. The world is a better place now." Well... nemaz nezināju par šāda muzeja eksistenci, bet izklausās interesanti. Gandrīz kā čiekuru muzejs. Tikai čiekuru vietā peņi.

---------

Siltais laiks liek gremdēties labākajā sevis daļā, sapņos, izbaudīt vēsi siltos rītus, saulainās dienas, svaiguma smaržas piepildītos vakarus. Ak vasara, tava klātesamības sajūta priecē. Vismaz brīžiem.

----------

Dažkārt izdodas nedomāt. Un vienkārši dzīvot. Darot to, kas vienā brīdī tika izlemts par vajadzīgu esam.

Pēdējā laikā es esmu sajutis pasniedzēju optimisma uzplaiksnījumus runājot un plānojot tuvojošos pārcelšanos uz LU Akadēmisko Centru Torņakalnā. Dabaszinātņu apguvējiem ir prioritāte tikt pārceltajiem pirmajiem, kas ir tīri veiksmīgi man. Vairāk par šo šeit: http://www.lu.lv/zinas/t/5546/

"Citi respondenti norādījuši, ka centrā ir nepieciešamas auditorijas konferencēm, laboratorijas un palīgtelpas, datorzāle, kas darbojas 24 h diennaktī, autostāvvieta, medicīnas centrs, peldbaseins, aktu zāle kultūras pasākumiem, bērnistaba, riteņu novietne, sabiedriskā transporta pietura, dienesta dzīvokļi docētājiem, kapela, frizētava, apavu darbnīca, parks, sauna."

Kapela. Svarīguma ziņā tai līdzinās tikai laboratorijas un auditorijas konferencēm. Un varbūt apavu darbnīca.

Sajūta, kā esot ne tajā laikā, ne tajā gadsimtā. Man patīk teātrī skatīt cilvēkus un izrādi no balkona. Ir patīkama atsvešinātības sajūta, kā vērojot šūnas zem mikroskopa, neviens netraucē ar savu tiešo klātesamību un neuzspiež savas pūļveida emocijas. Var netraucēti ļauties domām un slinki vērot notiekošo.

Es nesaku - nedrīkstu teikt tavu vārdu,
Ir grēks šajā mīlā, un grūti to paust;
Tik asaras deg man uz vaiga un stāsta
Par domu, ko pasaule nedrīkst ne jaust.

Par īsu šai kaisle, par ilgu sirds mieram -
Šīs stundas bij skaistas un rūgtas kā grēks.
Mēs aizmirst un nožēlot visu to gribam -
Ak, šķirties un aizbēgt kaut būtu mums spēks!

Lai paliek man noziegums, tava tik laime;
Ak, aizeji, mīļā, un nedomā vairs...
Man lepnumu nesatrieks pasaules zaimi,
Jo degs manī svētums kāds liesmains un kairs.

The reaction requires Ph3P and DEAD (diethyl azodicarboxylate).

Necromancer synthesis FTW.

Melns tukšums tavās acīs. Nē. Manās.

Ētera sapņi.

Patīkams rīts. Nedaudz tukšs un bezjēdzīgs, bet patīkams. Piecēlos pirms modinātāja ap pusseptiņiem. Nekur nav jāsteidzas, laboratorija sākas tikai divpadsmitos. Laiks top siltāks. Plānoju, ka ja sanāks piespiest sevi pamosties agrāk, sākšu no rītiem skriet.

Vienu dienu tie neorganikas protokoli mani nobeigs.

Aiz loga ir migla un es ilgojos pēc mācībām ārzemēs. Nav pārāk saistīti, zinu. Ārvalstīs, vismaz Amerikā, doktorantūra sākas uzreiz pēc bakalaura. Būs jāsāk domāt laicīgi.

Dažkārt paliek ..., paskatoties no savas istabas uz citu dzīves izpausmēm internetā. Patriotisma mēsli, cītīga un daudzpusēja līšana viens otram vienā vietā, ballīšu rīkošanas sludinājumi ar neko neizsakošiem dīdžeju vārdiem (nekad neesmu izpratis šo dziesmu nomainītāju fenomenu) un atsauksmēm no naktsklubiem. Man rodas sajūta, ka es skatos kādu no ziepju operas seriāliem plkst. 17:00 pa tv3, kur patstāvīgi tiek rādītas vienas un tās pašas triviālās jēlības, kas nedaudz atslēdzot smadzenes var pat šķist izklaidējošas. Gribās pazust savā pasaulē, pasūtīt visu uz tālāku vietu un kaut kur aizpeldēt lai nodarbotos tikai ar savām lietām, bet vienatnē tomēr ir pārāk vientulīgi. Nu nekas, vismaz dzīvē man ir gadījies satikt arī pāris normālus cilvēkus. Esmu sekls šādi domājot, bet grūti ir uz to paskatīties tā, kā to redz daudzi citi. Bet varbūt vienkārši neredz, tāpat kā pamatīgo gaisa blāķi savā priekšā.

Atvēru plaukstas tā lai to iekšpuse būtu pavērsta pret griestiem. Aizvēru acis. Iztēlojos, ka kaut kur no visuma atmosfērā, tad manā mājā, tad manā istabā un tad manī ietiecas balts, koncentrētas enerģijas stars. Atslābinājos un baudīju ainas, ko manas smadzenes izstrādāja. Milzīgi akmens stāvi, kuri pielika titāniskus spēkus, lai paietu uz priekšu un no kuriem pa gabaliem krita nost akmens kārtas, atklājot apakšā apslēpušos miesu. Telpas ar robotizētām mēbelēm un polimēru sienām kuras cauraustas ar metālisku spīdumu apveltītiem materiāliem. Zibens spērieni, kas aiz sevis atstāja mirdzošu, zeltainu putekļu mākoni. Vienā brīdī iztēlojos spēcīgā enerģijas stara vietā saules staru caurvītas spalvas, kas lēnām krīta uz manām plaukstām un izgaistot iesūcas tajās. Vēl brīdi pagulšņāju, piecēlos un nosecināju, ka pirms tam uznākušas sasprindzinājums sakarā ar visu, ko vajadzētu izdarīt, ir nogājis un, ka esmu gatavs dienas turpinājumam.

Šodien patīkami/nepatīkami pārsteidzu/pilnīgi un galīgi nepārsteidzu biedri X. ar paziņojumu par lielisku seksu sapnī ar viņu. Rīts, gan šī spirdzinošā sapņa, gan saules, kura neaizsegti spīdēja manā istabā, bija patīkams. Rīta iesākums ir svarīgs. Šis secinājums, nebūdams neko dižs, pēdējā laikā ir izkristalizējies manā prātā. Runājot par rītiem, pietrūkst saules daudzuma ziņā līdzvērtīgo pagājušās vasaras rītu, bet ko nu tur daudz.

Darba diena bija interesanta, lai gan praktiskajā ziņā es nepaveicu pilnīgi neko. Laiku pavadīju klausoties Jura klāstītajā par to kas un kā ir jādara un lasot grāmatu, kurai vēl ir drusku par advancētu priekš manis. Iepazinos ar vēl pāris cilvēkiem, kas strādā manā gaitenī, kā es dēvētu visu lielo laboratoriju. Jāizdomā ko labu var uztaisīt mikroviļņu krāsnī, jo pusdienu porcijas ēdnīcā ir pārāk mazas.

Use a descriptive title for your experiment. n-Butyl Bromide. So what? Did you drink it? Set it on fire? What?! The Synthesis of 1-Bromobutane from 1-Butanol - now that's a title.

(c) Organic chemistry laboratory survival guide.

Ты меня учишь ждать
И говоришь смешные фразы,
А я хочу всё отдать
Если любовь - значит, только сразу.
Ты не поймёшь во сне
Если любовь - значит, всё сгорает.
Зайчики на стене
После заката умирают.

Taty - 220

Aukstums. Tas dedzina. Un vēlmes. Kur lai liek tās? Ir sajūta, ka viss ir tik trausls un nolemtība par sevi paziņo katru brīdi. Bet dažkārt tā neliekas. Tās ir labas reizes. Sapņi un cerības. Bauda dzīvot. Būt. Nepārspējams nocietinājums sevī. Dvēseļu rezonanse. Prāts sašķeļas lai atkal savienotos, bet uz brīdi tas pazūd un šad tad šķiet, ka tas ir pats labākais, ko tas varēja izdarīt.