(bez virsraksta)
Feb. 6., 2016 | 04:03 pm
No:: chrono
Mēs mīlējāmies caur acu skatieniem, mēs mīlējāmies caur sadotajām rokām.
--------
Durham ir jauka, tipiskā angļu stilā būvēta un zaļa pilsētiņa. Katru dienu, pa ceļam uz universitāti, es sākumā dodos caur guļamrajonu, kas pildīts ar 2-stāvīgām ķieģeļu mājiņām, mauriņiem un pedantiski apcirptiem žogiem un krūmiem. Tam seko bruģētas ielas, kurās ik pa brīdim var vērot tīkama stila baznīcas un tālumā slejas Durham pils. Diez vai man ātri apniks šo pusstundu iet ar kājām, jo ainavas vienmēr šķiet nenogurdinoši patīkamas. Pirmā doma, kad ierados bija "ir tik silts un viss ir tik zaļš". Kā tas arī ir joprojām un gaisā jau vairākas dienas jūtams pavasaris. Protams, neiztikt bez lietus, bet pagaidām man ir veicies ar daudz saules. Lai arī pilsēta nav liela, universitāte garantē rosību tajā un visdažādāko krāsu un izskatu studenti piešķir šim nostūrim dzīvību, kas tik bieži pietrūkst mazpilsētām. Un man šī vieta patīk daudz labāk par Londonu.
--------
Vēl 12. dienas. IAMX un Norvēģijā vienā ir pārāk laba kombinācija, lai es nejustos ārkārtīgi sajūsmināts.
--------
Beidzot man apkārt ir cilvēki, kas orientējas manā tēmā un ir ar ilgstošu praktisko pieredzi tajā. Minūtes tamdēļ šeit ir svarīgas un es cenšos izmantot tās visas.
--------
Ienirt biezoknī, ko rada mūsu rokas un kājas. Izgaršot smaržu, kas plūst no katra centimetra ādas. Slīdēt ar mēli pār krūtīm, vēderu, mīksto uzkalniņu un tumši saldo tā turpinājumu. Būt agresīvam. Būt maigam. Kost, skrāpēt, apreibt no elsām, runāt, mīlēties atkal un aizmigt, lai secinātu, ka pats labākais rīta sākums ir nevis ar kafiju (vai tēju), bet ar otra silto ķermeni sev blakus.
--------
Durham ir jauka, tipiskā angļu stilā būvēta un zaļa pilsētiņa. Katru dienu, pa ceļam uz universitāti, es sākumā dodos caur guļamrajonu, kas pildīts ar 2-stāvīgām ķieģeļu mājiņām, mauriņiem un pedantiski apcirptiem žogiem un krūmiem. Tam seko bruģētas ielas, kurās ik pa brīdim var vērot tīkama stila baznīcas un tālumā slejas Durham pils. Diez vai man ātri apniks šo pusstundu iet ar kājām, jo ainavas vienmēr šķiet nenogurdinoši patīkamas. Pirmā doma, kad ierados bija "ir tik silts un viss ir tik zaļš". Kā tas arī ir joprojām un gaisā jau vairākas dienas jūtams pavasaris. Protams, neiztikt bez lietus, bet pagaidām man ir veicies ar daudz saules. Lai arī pilsēta nav liela, universitāte garantē rosību tajā un visdažādāko krāsu un izskatu studenti piešķir šim nostūrim dzīvību, kas tik bieži pietrūkst mazpilsētām. Un man šī vieta patīk daudz labāk par Londonu.
--------
Vēl 12. dienas. IAMX un Norvēģijā vienā ir pārāk laba kombinācija, lai es nejustos ārkārtīgi sajūsmināts.
--------
Beidzot man apkārt ir cilvēki, kas orientējas manā tēmā un ir ar ilgstošu praktisko pieredzi tajā. Minūtes tamdēļ šeit ir svarīgas un es cenšos izmantot tās visas.
--------
Ienirt biezoknī, ko rada mūsu rokas un kājas. Izgaršot smaržu, kas plūst no katra centimetra ādas. Slīdēt ar mēli pār krūtīm, vēderu, mīksto uzkalniņu un tumši saldo tā turpinājumu. Būt agresīvam. Būt maigam. Kost, skrāpēt, apreibt no elsām, runāt, mīlēties atkal un aizmigt, lai secinātu, ka pats labākais rīta sākums ir nevis ar kafiju (vai tēju), bet ar otra silto ķermeni sev blakus.