(bez virsraksta)
Jul. 9., 2015 | 07:43 pm
No:: chrono
Es skatos uz sevis rakstītajiem vārdiem kā uz spoguli un brīnos, vai tiešām tos esmu rakstījis es? Sapņi mēdz atmodināt mirušos, atmiņas un sajūtas, kuras šķita, būs jau piemirstas un dzīve turpināsies bez tām. Emocionālā pasaule pēkšņi uzbangoja tuksneša vidū un ietina ilgās un vēlmē. Un pat vēl nav vakars. Ir tās pāris lietas, ko esi slēpis sevī gadiem, iemeslā, ka tās netiks saprastas, ka tās nebūs piemērotas. Un tad kad sāc, tu nevari vairs apstāties.