Sylvan - Posthumous Silence
Dec. 4., 2014 | 01:35 am
No:: chrono
Šovakar nolēmu pameklēt jaunas skaņas manai mūzikas kolekcijai. Veiksme bija manā pusē. Jau otrā dziesma, kuru noklausījos, mani uzrunāja un iedrošināja iegūt un noklausīties visu atlikušo albūmu. Šī dziesma bija "The colours changed" no grupas Sylvan albūma Posthumous Silence.
... this is the answer to life ...
"Pēcnāves klusums" ir konceptalbūms, kura pamatmotīvs ir pašnāvība. Notiekošais tiek pasniegts caur sev galu darījušās meitenes tēva acīm, kura rokās ir nonākusi viņas dienasgrāmatu. Stāsts ir aizkustinošs un diez vai ir piemērots ciniskai noskaņai. Tēva skumjas un nožēla mijās ar meitas sāpēm, nevarību, nicinājumu kā arī iekšējo izmisumu. Neskatoties uz iepriekšminēto, albūms nav smagnējs un izteikti depresijā ievelkošs. Tajā var izgaršot gan skaisto, gan rast vērtīgas pārdomas.
Mūzika ir daudzveidīga, kā arī solista balss tīra un krāsaina savā mainībā. Nav iekļauti muzikāli smagi elementi, lai gan pāris dziesmas pretendē uz zināmu smagmi. Tiesa, šīs dziesmas ir tās, kas nedaudz izlec no vispārējās noskaņas šajā citādāk perfekti nostrādātajā albūmā. Šis progresīvā roka meistardarbs nav klausāms uz austiņām, braucot sabiedriskajā transportā, vai vienlaicīgi darot ko citu. Tā spēks slēpjas tieši smalkajās detaļās un spēcīgajā emocionalitātē, kas patiesi sajūtama tikai atslābstot un rimti iedziļinoties mūzikā un vārdos.
... this is the answer to life ...
"Pēcnāves klusums" ir konceptalbūms, kura pamatmotīvs ir pašnāvība. Notiekošais tiek pasniegts caur sev galu darījušās meitenes tēva acīm, kura rokās ir nonākusi viņas dienasgrāmatu. Stāsts ir aizkustinošs un diez vai ir piemērots ciniskai noskaņai. Tēva skumjas un nožēla mijās ar meitas sāpēm, nevarību, nicinājumu kā arī iekšējo izmisumu. Neskatoties uz iepriekšminēto, albūms nav smagnējs un izteikti depresijā ievelkošs. Tajā var izgaršot gan skaisto, gan rast vērtīgas pārdomas.
Mūzika ir daudzveidīga, kā arī solista balss tīra un krāsaina savā mainībā. Nav iekļauti muzikāli smagi elementi, lai gan pāris dziesmas pretendē uz zināmu smagmi. Tiesa, šīs dziesmas ir tās, kas nedaudz izlec no vispārējās noskaņas šajā citādāk perfekti nostrādātajā albūmā. Šis progresīvā roka meistardarbs nav klausāms uz austiņām, braucot sabiedriskajā transportā, vai vienlaicīgi darot ko citu. Tā spēks slēpjas tieši smalkajās detaļās un spēcīgajā emocionalitātē, kas patiesi sajūtama tikai atslābstot un rimti iedziļinoties mūzikā un vārdos.