chrono - 28. Marts 2019

Nelielā paviesošanās Kenijā bija samērā domas rosinoša. Ja paskatās dažādu valstu un aģentūru ceļošanas ieteikumos, tad Kenija skaitās pie vidēji drošām valstīm, kur dodoties jāievēro paaugstināta piesardzība. Salīdzinājumam, blakus esošā Somālija dabū novērtējumu: "do not travel!". Toties Kenija atrodas vienā kategorijā ar Franciju un UK. Jāsaka gan uzreiz, ka nokļūstot tur sajūta ir tālu no ierašanās Lionā vai Marseļā. Visu tur būšanas laiku es pavadīju Nairobi un tās tuvumā. Apmēram 60% Nairobi iedzīvotāju dzīvo "slums". Tie ir ekstrēmas nabadzības un netīrības reģioni, kur lielākā daļa cilvēku dzīvo par mazāk nekā vienu dolāru dienā. Es biju ekskursijā uz slavenākajiem Nairobi "slums", Kiberu. To organizēja uzņēmīgi vietējie, kas paši nāk no turienes un ekskursijas ceļā iegūto naudu iegulda vietējās komūnas uzlabošanā. Manuprāt šī ekskursija arī ir vienīgais drošais veids kā doties uz turieni, jo seši vietējie, kas visu ekskursijas laiku Tevi ietver no visām pusēm ir labs drošības garants vietā, kur fakts, ka vari atļauties nopirkt lidmašīnas biļetes uz Keniju Tevi padara par ārkārtīgi bagātu staigājošu mērķi. Tas, ka esi tur vienīgais baltais, protams, ir papildus bonuss. Nekad neesmu juties tik priviliģēts un viss redzētais tikai pastiprināja manu sajūtu, ka tie cilvēki, kuri ir piedzimuši EU vai US un sūdzās par to, ka nepieder priviliģēto kastai vienkārši nesaprot cik ārkārtīgi viņiem ir paveicies būt vietā nomirt no bada vai elementāru medikamentu trūkuma neskaitās ikdiena. Slums ir vieta kur būda ir blakus būdai, dubļi ir sajaukušies ar atkritumiem, smaka vietām ir neciešama un valdība jau gadu desmitiem nav izrādījusi nekādu interesi kaut kā palīdzēt. Ik pa laikam tikai tiek nonestas kādi pāris tūkstoši būdas, ja to pieprasa jaunā ceļa izveide. Jāpiezīmē, ka par to nekas netiek kompensēts, jo visa valsts oficiāli pieder valdībai un tā var darīt ar to ko vēlas. Man sanāca apskatīt slaveno Kiberas futbola laukumu, kur dzimst futbola leģendas. Es ievēroju, ka šiem cilvēkiem futbols ir gandrīz vai reliģija un vienīgais veids kā tikt ārā no nabadzības. Līdz ar to treniņi katru dienu tiek uztverti ļoti nopietni un futbolu spēlē gandrīz katrs jaunietis kurš spēj pakustēties. Es apskatīju vietējo skolu kura cenšas iegūt kaut kādu naudu, lai varētu pabarot bērnus un sagādāt viņiem tādas lietas kā datorus, lai iemācītu 21. gadsimtam nepieciešamās iemaņas. Pagaidām viņiem bija 3 pusstrādājoši. Divas ēdienreizes dienā visantisanitārākajā virtuvē kādu vien man ir dzīvē nācies redzēt. Diezgan traģiski. Es paviesojos pie "Power women", kas ir vieta, kur bariņš HIV inficētu sieviešu izveidoja savu veikalu un pārdod rotas un citus pašdarinājumus, lai izdzīvotu. HIV ir nopietna Kiberas problēma un inficēto skaits ir milzīgs.

Es protams pabiju arī citās vietās, kā arī apskatīju savvaļas dzīvniekus, bet Kibera man droši vien paliks prātā visilgāk. Tas un šādi sludinājumi, kur piedāvā ārstēt visu, sākot ar vēzi un beidzot ar seksuālās potences uzlabošanu. Ā, un vēl tas, ka Kiberā nav policijas. Vietējie visu risina "mob revenge" ceļā un man tika apgalvots, ka tamdēļ noziedzība patiesībā ir ļoti zema, jo visi zina visus un pūlis zagļus un citus noziedzniekus soda nežēlīgi.