(bez virsraksta)
Jan. 9., 2019 | 09:53 pm
Man patīk viņu iztēloties tur sēžam un ar saviem izkaltušajiem acu dobumiem veramies tajā, kur dzīvē vairs viņam netika ļauts vērties. Ar savu miroņa smaidu turpinot būt tas, kas viņš savā ziņā vienmēr vēlējās būt. Kaut kas šajā domā ir mierinošs, lai arī bērnišķīgi naivs.