(bez virsraksta)
Nov. 25., 2016 | 09:17 pm
Reizēm uznāk. Tad vajag vīnu, lai noskalotu, vai draugu, lai nokratītu, jo dzīves sajūta spēj ne no kā vienkārši uzmesties un nospiest. Ne ar ko īpašu, nekas nav noticis, nekas nav mainījies, Zeme turpina savu deju Visumā un sapņi ir dzīvi. Ir tikai vakars, klusums un laiks rit uz priekšu nedaudz lēnāk, nekā ierasts.
Bet tagad aizdomājos par viņas garšu, smaržu un gaidošo miklumu, kuri reibina spēcīgāk, nekā vīns, kas stāv manā plauktā. Vīns ar to iet labi kopā, tik tas bez viņas nekad nebūs tik gards, cik garda ir viņa bez tā. Gribās ātrāk šajā burvībā atkal iegrimt, nepacietība junda, bet Saule nomaina Mēnesi un Mēness Sauli tieši tikpat nesteidzīgi, kā vienmēr.
Bet tagad aizdomājos par viņas garšu, smaržu un gaidošo miklumu, kuri reibina spēcīgāk, nekā vīns, kas stāv manā plauktā. Vīns ar to iet labi kopā, tik tas bez viņas nekad nebūs tik gards, cik garda ir viņa bez tā. Gribās ātrāk šajā burvībā atkal iegrimt, nepacietība junda, bet Saule nomaina Mēnesi un Mēness Sauli tieši tikpat nesteidzīgi, kā vienmēr.