chrono - 18. Janvāris 2016

Klausos un baudu. Ne bieži manī rada baudu dziesmas ar groulu. Bet šī rada. Un pat klips patīk. Sāku domāt kas tad īsti tur ir (un kas nav). Rāms, nosvērts dziedājums. Tīri, labi izšķirti instrumenti un patīkama ātruma temps. Smagums un pamatīguma sajūta. Ģitāras (++). Kvalitāte (nav "spēlēju mežā un mucā" sajūtas). Viss ir ļoti vienkārši, neuzspēlēti - bet liekas "esmu metalhead!" sajūsmas un matu kratīšanas, kas nav manā gaumē; bez uzspēlētas agresivitātes, kas parasti tikai uzjautrina vai brīžiem kaitina. Varbūt vairāk "dūms" jāpapēta, tur vajadzētu būt vairāk kam man piemērotam.

Ko klausījos pirms brīža gan es neteikšu. Pēdējā laikā jūtos pārāk iemīlējies, tāpēc visādas rozā un pūkainas dziesmas rezonē ar mani un spiež mani valdīties. Ja nevaldīšos, tad kļūšu pārāk neadekvāts un nomocīšu M. ar cukura kalnu.