(bez virsraksta)

Jan. 16., 2016 | 12:30 am

Sen nekas nav teikts. Tas neliecina gandrīz neko.

------

Vēl desmit minūtes. Vēl stundu. Piespiest sev klāt. Un aizmigt. Mosties. Piespiest ciešāk. Atkal aizmigt. Un mosties ik reizi, kā dzimšanas dienā, kad biji mazs un gaidīji vēl tās.

Es brīnos, ka vārds vēl nav dots šim skatienam. Tāds skatiens būtu pelnījis vismaz vienu, kaut nelielu, bet tomēr, vārdu.

Es gaidu jau piekto valsti. Un kopā kaut piecdesmit, kaut simts (cik vēl palikušas tās?).

Link | | Add to Memories