(bez virsraksta)

Okt. 13., 2014 | 10:54 pm

Tas bija nedaudz neveiksmīgi. Varbūt ne man, bet tomēr arī drusku man. Pirmajā sparinga mačā pārdauzīt acīmredzami vājākam sparinga partnerim uzaci. Labi, vēl, ka šuves nav jāliek. Man patīk cīnīties agresīvi, bet to ir grūti apvienot ar nevēlēšanos otru traumēt. Un pret stiprāku pretinieku tas ir abpusēji griezīgs asmens.

Latviešu vakars bija labs. Priekš manis tāpēc, ka varēju beidzot izlikt balsi. Sen tas nebija sanācis. Dziedāšana dažkārt spēj piepildīt iekšas ar karstumu, kas piepilda būtību ar dzīvības enerģiju. Komplimenti bija patīkami. Satikti arī vairāki jau zināmi un patīkami cilvēki, kas atspirdzināja ar sarunām.

Link | ir doma | Add to Memories