Xenogears
Mar. 21., 2014 | 09:59 pm
music: Xenogears - Id's theme
Man beidzot ir jāizsakās par vienu no sižetiskajā ziņā, šķiet, labākajām spēlēm, ko man savos pusaudža gados ir izdevies iziet. Xenogears. Reti sastopams dziļums ar sarežģītu stāstu, kas atklājas krietni grūtāk, nekā varētu šķist no tālāk uzrakstītajām pāris rindkopām. Gribētos jau uzrakstīt sižeta kopsavilkumu, bet tas būtu pārāk gari. Tāpēc, tikai pāris tēzes.
Civilizāciju ir radījusi sadragāta masu iznīcināšanas ieroča bioloģiskā frakcija, lai cilvēki vienā brīdī varētu sagādāt tai vajadzīgās sastāvdaļas sevis atjaunošanai. Tā kā mašīna ir daļēji organiska, tad cilvēcei ir lemts vienā brīdī mutēt un viņu ķermeņus ir paredzēts izmantot kā daļu no sastāvdaļām.
Ierocis radīja "pirmsmāti", kura tālāk radīja nemirstīgu pasaules pārvaldes eliti un divas sievietes, kas kopā ar no katastrofas izglābušos cilvēkbērnu (bērnu, kas bija radies no "īstajiem" cilvēkiem - tiem kuri bija izveidojuši šo ieroci) radīja civilizāciju. Viņos esošās atmiņas iekļāvās ģenētiskajā kodā un tika pārmantotas tālākajās paaudzēs un tādā veidā notika nepārtraukta šo pirmo cilvēku reinkarnācija laikā. Viens no spēcīgājiem šī stāsta elementiem ir daudzās paaudzes, kurās tēli ir patstāvīgi savā starpā saistīti.
Galvenais varonis sirgst ar personības dalīšanos, kas radusies nežēlīgo eksperimentu dēļ, kurus ar viņu veica māte, kamēr tēvs nebija mājās. Vēlāk viņš nogalina pats savu māti, kas gan viņu nepadara par daudz stabilāku un atstāj traumu uz visu mūžu.
Virs zemes lidojošā pilsētā sauszemes iedzīvotāji tiek izmantoti kā vergi un kā izmēģinājuma dzīvnieki eksperimentiem. Tie, kuri ir miruši eksperimentos tiek izmantoti par barību, medikamentiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem. Parastie iedzīvotāji to visu, protams, nezina un tāpēc mierīgāk spēj aizmigt pēc gardajām vakariņām.
Cilvēki pielūdz Dievu, neapzinoties, ka tas, ko viņi pielūdz, ir organisms, kas vēlas tikai, lai tie palīdz viņu atjaunot. Garīdznieku organizācija kalpo ne gluži garīgiem mērķiem un ir instruments sauszemes cilvēku kontrolei.
Paralēli visam cirkulē gēnu inženierijas un nanotehnoloģiju tēmas. Dialogos brīžiem tiek parādīta pašu varoņu ne vienmēr labā apzināšanās, kas dotajā momentā ir laba un slikta rīcība. Nav pārlieku uzspiestas morāles. Kopsummā - spēcīga pēcgarša.
Civilizāciju ir radījusi sadragāta masu iznīcināšanas ieroča bioloģiskā frakcija, lai cilvēki vienā brīdī varētu sagādāt tai vajadzīgās sastāvdaļas sevis atjaunošanai. Tā kā mašīna ir daļēji organiska, tad cilvēcei ir lemts vienā brīdī mutēt un viņu ķermeņus ir paredzēts izmantot kā daļu no sastāvdaļām.
Ierocis radīja "pirmsmāti", kura tālāk radīja nemirstīgu pasaules pārvaldes eliti un divas sievietes, kas kopā ar no katastrofas izglābušos cilvēkbērnu (bērnu, kas bija radies no "īstajiem" cilvēkiem - tiem kuri bija izveidojuši šo ieroci) radīja civilizāciju. Viņos esošās atmiņas iekļāvās ģenētiskajā kodā un tika pārmantotas tālākajās paaudzēs un tādā veidā notika nepārtraukta šo pirmo cilvēku reinkarnācija laikā. Viens no spēcīgājiem šī stāsta elementiem ir daudzās paaudzes, kurās tēli ir patstāvīgi savā starpā saistīti.
Galvenais varonis sirgst ar personības dalīšanos, kas radusies nežēlīgo eksperimentu dēļ, kurus ar viņu veica māte, kamēr tēvs nebija mājās. Vēlāk viņš nogalina pats savu māti, kas gan viņu nepadara par daudz stabilāku un atstāj traumu uz visu mūžu.
Virs zemes lidojošā pilsētā sauszemes iedzīvotāji tiek izmantoti kā vergi un kā izmēģinājuma dzīvnieki eksperimentiem. Tie, kuri ir miruši eksperimentos tiek izmantoti par barību, medikamentiem un citiem nepieciešamajiem materiāliem. Parastie iedzīvotāji to visu, protams, nezina un tāpēc mierīgāk spēj aizmigt pēc gardajām vakariņām.
Cilvēki pielūdz Dievu, neapzinoties, ka tas, ko viņi pielūdz, ir organisms, kas vēlas tikai, lai tie palīdz viņu atjaunot. Garīdznieku organizācija kalpo ne gluži garīgiem mērķiem un ir instruments sauszemes cilvēku kontrolei.
Paralēli visam cirkulē gēnu inženierijas un nanotehnoloģiju tēmas. Dialogos brīžiem tiek parādīta pašu varoņu ne vienmēr labā apzināšanās, kas dotajā momentā ir laba un slikta rīcība. Nav pārlieku uzspiestas morāles. Kopsummā - spēcīga pēcgarša.