chrono - 19. Februāris 2014

Mana gaume cilvēkos reti ir balstījusies uz tādām labām īpašībām kā dzīvesprieks, optimisms, mīļums, rotaļīgums u. tml. Toties nihilisms, anarhistiskas noslieces, dīvains pasaules redzējums un asa sarkasma pilns humors, šķiet, brīžiem ir tieši tas, kas man vispār ir licis paskatīties otra virzienā. Nekāds liels brīnums jau tas gan nav, jo nepiederības sajūta pie šīs pasaules mani ir vajājusi vienmēr un ar iepriekšminētajām īpašībām apveltītajiem es jūtos tuvāks. Dvēsele man arī nav pārāk tīra. Nu labi, tā nav vispār, bet ja būtu... Ir arī izņēmumi, protams. S., piemēram, ir īsta optimisma piepildīta saulīte. Tiesa, ar kārtīgu ķetnu un zobu komplektu apveltīta priekš mākoņiem, kas mēģinās sabojāt viņas dienu.

Secinājums no iepriekš minētā ir tāds, ka tā nosliece vispār nav laba. Laikam. Vajadzētu tomēr tiekties uz gaismu un pestīšanu. Joks, protams, pajāt man to pestīšanu. Bet uz harmonisku, piepildītu dzīvi gan. Citādāk brīžiem šķiet, ka vienīgais, kas mani interesē ir ellē atrodamie labumi, kas tomēr to iepriekš minēto nesniedz.