(bez virsraksta)

Jun. 21., 2011 | 10:10 am

[...Inde lēnām pārņēma manu ķermeni. Tā saldkaismi tiecās augšup pa maniem kapilāriem, pildīja manu miesu ar vēsumu, lika man drebēt un trīcēt sāpēs un kaislē. Mana sirds ik pa brīdim salecās, tai pāri pāršalcot nāves dvesmai. Muskuļi saspringa, rokas iekrampējās galda malās un man likās, ka es tās saplēsīšu. Kreisajā sānā ietriecās divsimts bultu šāvieni. Manī pamodās ievainots dzīvnieks, kas vēlas saplosīt visu, pilnīgi visu, bet krampji neļāva pat piecelties. Smadzenes kļuva alkatīgas un centās ieraut sevī Visumu. Es nenožēloju nevienu brīdi. Es visu sāku redzēt caur sarkanu asiņu miglu. It kā asinis, kas tecēja no manām acīm, censtos iztecināt svešsavienojumu, kas bija jau pārņēmis manas aknas, nieres, sirdi, plaušas, nervu sistēmu un visu pārējo. Gaiss kļuva gardāks par ūdens glāzi karstā dienā. Šķita, ka ja es pietiekami spēcīgi pacentīšos, es pārlauzīšu savu krūšu kurvi, mēģinot ieelpot. Es zināju, kas sekos. Atslābums, pēdējais elpas ievilciens un...]

One moonlit shadow on the wall
Disrupted in its own creation
Veiled in the darkness of this fall
Is this the end - manifestation

Link | ir doma | Add to Memories