chrono - 28. Novembris 2010

"[..]Mans istabas biedrs bija nenormāli tīrīgs. Neviens visā kopmītnē neticēja, kad es stāstīju par aizskaru mazgāšanu. Viņi pat nezināja, ka aizskarus iespējams mazgāt. Drīzāk viņi pieņēma, ka aizkari ir tāda kā neatdalāma logu sastāvdaļa. «Ar to zelli kaut kas nav kārtībā», viņi teica un saukāja viņu par Nacistu vai par Trieciennieku.[..]"

"[..]—Es vēlos, kaut tu mani nekad neaizmirstu. Vai tu spēsi nekad neaizmirst, ka es eksistēju un šajā brīdī stāvēju tev līdzās?
— Vienmēr, — es teicu. — Es to vienmēr atcerēšos.[..]"

"[..]— Es nekad nespēju pateikt to, ko vēlos pateikt, — Naoko turpināja. — Tā tas turpinās jau labu laiku. Es mēģinu ko pateikt, bet vienmēr izvēlos nepareizos vārdus — nepareizos vārdus vai vārdus, kuru nozīme ir tieši pretēja tam, ko es vēlos pateikt. Es cenšos izlabot pateikto, un tas ir vēl sliktāk. Es nespēju atcerēties, ko vispār esmu gribējusi pateikt. Man šķiet, ka esmu sadalījusies divās daļās un spēlēju sunīšus pati ar sevi. Viena daļa dzenas pakaļ otrajai apkārt lielam, resnam stabam. Otrajam es ir zināmi pareizie vārdi, bet šis es nespēj noķert viņu.[..]"

No "Norvēģu koks".

"Do it right, do it right, we ain't got all night
Do it now, do it now, I think you know how

Let it out, let it out, now don't mess about
Let her in, let her in, let the party begin!"

Kaisle. Tā ir tas, kas mani tur dzīvu, kad nekas cits vairs nav atlicis.