chrono - 3. Augusts 2010

Viņš vēlas nopirkt mīlestību ar vāverēm un solījumiem par sēdēšanu fotogrāfu pulkā. Ar spēlēšanu uz to, kas nekad nav bijis un teikšanu, ka tas viss būs. Vai mīlestība ir pērkama? Es dzīvoju savos ideālos un saku, ka nav, bet kamdēļ gan es uztraucos tad? Jo mēs sev varam iestāstīt praktiski jebko, pat to, ka tomēr var. Bet es pierādīšu, ka nevar, jo tas sagrautu visu, kam es esmu ticējis un ne tikai to. Mīlestība nevar rasties tikai no vēlmes lai tā rodas, tā rodas tikai apmātība. Un par to ziņu... Viņš taču vispār nesaprot, kas notiek un diez vai viņš to vispār vēlas. Sajūtu par to, kas ir īsts, mums abiem nespēs atņemt nekas, pat ne apmātības radītā ilūzija.