chrono - 26. Aprīlis 2010

Nekas nav skumjāks par vientulību.

Nu pilnīgs ārprāts. Es lēnām mēģinu tikt galā ar savu fobiju pret jēlumu un nicinājumu pret muļķību (un zem šī vārda es spēju pabāzt ļoti daudz). Tā taču ir vieglāk dzīvot. Savādāk iekšēji jūtos kā aristokrāts, kas nekad nav iemācījies gūt prieku no dzīves. Tiesa, ne tik viegli ir no tā atbrīvoties. Vienkārši vairāk ir jākoncentrējas uz sevi. Un vēl kas. Dzīve dažkārt ir melnāka un baisāka par nēģera potīti un tur nu man nav ko vairāk bilst.