Vakar man nokrita no ķēdītes krustiņš. Naktī es sapņoju, ka es pataustu savu ķedīti un saprotu, ka krustiņš tomēr ir man ap kaklu. No rīta izkāpu no gultas un zem kājas sajutu krustiņu.
Es jūtu Dieva klātbūtni vairāk kā jebkad.
***
Darbā norisinās galma intrigas. Ļoti nepatīkamas un spiedošas sajūtas. Un vājums, jo man nav spēka pretoties ļaunajai enerģijai, tā sagrauj manas nervu šūniņas.
***
Ārā ir rudens. Īsts rudens un man pieder rudenīgas noskaņas. Es jūtos tik laimīga kā vēl nekad neskatoties uz visiem sarežģījumiem. Laimīga, jo ir kāds plecs, uz kura atbalstīties, kāds, kurš pacieš manu raudāšanu veikalā un citu emociju uzplūdumus. Kāds, ar kuru kopā pastaigājos pa rudenīgajām ielām un ķeru mirkļus ar zenītu.

Paldies.

Man paliek manas ilūzijas un klusums. Nepiepildīti sapņi un ilgas. un vientulība.

 

Sēdēju uz grīdas ieritinājusies siltajā zilajā segā, baudot filmu. Tad nolēmu, ka vajadzētu pasaudzēt jaunās lēcas. Uzliku pauzi. Novilku lēcas. Apgriezos un gāju uz durvju pusi, pirms tam pasakot māsai, ka atnesīšu kaut ko garšīgu no virtuves. Atvēru durvis un sapratu, ka aizmirsu uzvilkt brilles, tajā mirklī viss atkal kļuva miglains. Es nobijas. ļoti. Mirklī pirms apjautu, ka man nav briļļu, es redzēju tikpat skaidri kā lēcās.

***

Sms ap 4 no rīta no maijas. Es redzēju viņu sapnī. Sapnī, no kura viņa mani arī pamodināja.

***

Dažreiz ir tik skumji, ka nav neviena, kam pateikt savas dīvainās pārdomas, piemēram, es domāju pēdējā laikā par budām, kas spēj valdīt par ķermeņa fiziskajām tieksmēm, ietekmējot to ar saprātu. Domāju par to, ka cilvēks spēj daudz vairāk nekā pats ir iedomājies.

***

Un vēl es gribētu tādu māksliniecisko vakaru, tādu kādi bija franču grupai, vai arī elles ķēķa pārstāvjiem.

Pēdējā laikā vēroju kundzes gados.

Šodien viena tāda kundze tīrīja tramvajā zobus ar plastmasas maisiņu. Otra visu ceļu turēja rokās krustiņu. Trešā, iekāpjot tramvaja 2.vagonā, vicināja kartiņu un smaidīja.

***

Nesen tramvajā redzēju mazu meitenīti, kas apsēdās konduktora vietā un pateica mammai: mama ne bojsja, jesle ti ne budew trogat krokodila, to on tebja ne sjest. Tad viņa apskāva sievieti.

***



Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.

Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.

Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.

Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.

Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.

Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.

Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.

Es vairs nezinu kā tas ir dzīvot, šajā pasaulē tikai dažreiz man iedegas acis dzīves azartā, bet vai tajā mirklī es esmu sev pierastajā dzīvespunktā, es nezinu. Sķiet, ka es dzīvoju citā pasaulē, pasaulē, kurā ir tikai mazs logs uz realitāti.
Tas ir cits dziļums, cita dimensija, bez-realitātes sajūtu punkts.
Dažreiz sķiet, ka cilvēkiem ikdienā es esmu blakus tikai fiziski, jo manas domas un sajūtas lido kaut kur pāri visam.
Laiks manā pasaulē rit pavisam citādi kā pierastajā vidē. Dažreiz manas sajūtas tik ļoti līdzinās kādai filmai. Jauns skatījums uz lietām man liekas kā skatīties filmu, zudusi realitātes sajūta. Vai varbūt es esmu kaut kur zudusi? Varbūt manas sajūtas ir kļuvašas trulas, vai arī vide, kurā šobrīd atrodos pārāk daudz atšķiras no tās, kurā es sevi gribētu redzēt? vai varbūt tā ir rutīna?

Portugāle man seko. Tā ir iekarojusi manas domas, tā atnāk uz manu darbu un uzrunā mani.
Varbūt es tik tiešām esmu uz pareizā ceļa.

Šodien sapnī glābu britnijas spīrsas bērnu.

"Baltās nakts 2007” apmeklētājiem Andrejsalā, Vecrīgā, Latgales priekšpilsētā un pilsētas centrā, tuneļos un tramvajos, uz AB dambja un Mīlestības salas Bolderājā būs pieejamas foto, kino, performanču, jauno mediju un mūzikas izpausmes dažādākajos veidos un diapazonos.

Ieeja bez maksas.
[25.augustā]

Mīļie draugi, ļoti vēlos ar jums baltu nakti!

Autobusā vēroju vecu cilvēku sejas vaibstus, vēroju smalki iespiedušās grumbas. Vēroju tās kā līnijas, kuras atstāj katrs notikums un pārdzīvojums dzīvē. Domāju par to, vai viss ir izmantots. vai mēs spēsim nosargāt to, kas mums pieder. Vai spēsim nosargāt un stiprināt.