Mīklainie nakts zvani ar vārdiem atzvani.
Bēgšana no kompozīcijas lekcijas.
Martas (īsta uzpūtīga dāma kļuvusi)sastapšana tramvajā.
Iepirkšanās.
Un viss viss viss vairāk skates darbu veidošana.
Tā ir mana šodiena.
Ja kādam šķiet, ka esmu par to piemirsusi, lūdzu piedošanu. Es par visiem atceros. Par Annu UK, kura jūtas vientuļi, bet es nekā nevaru palīdzēt, par Maiju, kura redz Morisonu sapnī, par mīci, par kuru ļoti satraucos un bieži domāju par to, vai viņai viss ir kārtībā, par Montu, ar kuru sen-sen sarunāju tikšanos, bet tā arī neesmu satikusies (diemžēl, jo gribas viņu redzēt), par Anniju, par Beatrisi, ar kuru ļoti vēlos sarunu, par sūkli, kuru iedomājos izstaigājot Amēlijas takas un skrienot pa galerijām. Un vēl par daudziem.
***
pietrūkstat.

Jācer, ka neveiksmīgā nedēļa noslēgsies ar šīs dienas aizgulēšanos un skriešanu uz darbu.

Mana lielākā un patiesākā mīlestība ir māksla, mūzika un literatūra.
un varbūt ar to arī pietiek.

today am so optimistic.

Apbrīnojami, ka ir tādi cilvēki, ar kuriem ir tik tik viegli pat neskatoties uz to, ka esat pazīstami pavisam īsu laika posmiņu.

Un apbrīnojami ir tas, ka tas, kuru tu nosauc par sev tuvāko, atrodas dvēseliski tik tālu no tevis, ka ap sirdi kļūst tik skumji. Laikam man vienmēr tuvākie būs tikai mani draugi, jo viņi vienmēr mani sajūt.

Un apbrīnojami ir tas, ka visi galdiņi filmā bija rūtaini, bet dzīves stāti tik raidi un aizraujoši, uz domām raistoši.

Un apbrīnojami ir tas, cik sirreālistiskas sajūtas spēj dod filma vai arī kafija.

Un apbrīnojami ir tas, cik haotiska es mēdzu būt. Un vēl apbrīnojamāk ir tas, ka es sevi nenicinu un nesodu kā to mēdzu kādreiz darīt.

***

Tik daudz ideju un sajūtu, ka nezinu, kur lai tās visas izliek.

par mani: nervu sabrukums.

-Man, lūdzu, kafiju un cigaretes?
-lūgtin lūdzu. Kad?
-trešdienas vakarā.
-kur?
-K-sunī.

***

piebiedrosies?

Ieraugot PETAs video, manī radās panika un līdz ar to arī paniska raudāšana.

Es neesmu gatava vēl nekādiem slapjiem sniegiem, man tik ļoti patīk rudens šogad.

Vakar pārskatot savus diskus, dabūju no sirds noklausīties visus babyshambles albūmus. Tas deva tik pozitīvas sajūtas.
Nekas tā nesilda sirdi kā mūzika.

visas manas rudenīgās muļķības.

***              

manī ir tik liels tukšums.tukšums, kas jāpiepilda ar visu saulaino un gaišo.

Bieži pieķeru sevi domājam-man taču būtu jālec līdzi Gunāra Saliņa dzejai, man būtu jādzīvo līdzi idiotam un Annai Kareņinai un visiem visiem pārējiem. Dažreiz man paliek bail no tā, ka tukšums pārņems mani visu.

Bet es tikai vēroju rudenīgo Rīgu ar visām tās lietainajām debesīm un pūkainajiem mākoņiem,. Galvā atzīmēju ar ķeksīšiem par cik rudens lapas ir kļuvušas raibākas. Es tikai padodos vājībām. šokolādes un tējas vājībām. drīz es pati pārvērtīšos par antioksidantu un endofrīmu.muļķīģi.

Man sevi vēl tik daudz jāaudzina.

***

Vairāk kā jebkad man gribas kaķīti, un kaķīši paši nāk pie manis. un es viņus mīļoju, bet nedodu siltas naktmājās, kaut arī ļoti gribētos.

Un vairāk kā jebkad es dzīvoju savos sapņos, ticot visām savām ilūzijām.

Vēl man gribas satvert tevi aiz rokas un doties cauri rudenīgajām alejām, kuru staltie koki aizsedz debesis ar brūnganoranžām kļavlapām.

***

Ak. ir jāelpo, ir jāieelpo katra pozitīvā molekuliņa.

man vienmēr ir licies, ka sigur rōs un lietus skaņu savijums ir visskaistākā mūzika. tā it kā viņi būtu savā starpā sarunājuši.

man nepatīk lūzumi. mani iekšējie lūzumi, kuru dēļ visas domas tiek apgrieztas par visiem 180 grādiem, tad pazūd pamati zem kājām. Līdzīgi kā atrasties melnā telpā, kurā cilvēks pazaudē realitātes sajūtu, jo viss pēkšņi izliekas bezgalīgs.

es.ak,es,es neesmu bezgalīga! Laikam es kāroju bezgalīgas lietas. man nesasniedzamas lietas. varbūt es esmu tas mazais liliputs, kurš cenšas aizsniegt kāpnes, lecot un atsitoties pret sienu.