viss sen zem atslēdziņas.
again.
again.
iečuksti
chocolat
21 March 2008 @ 05:34 pm
29 February 2008 @ 05:28 pm
11 January 2008 @ 11:09 am
jamaika
Priecīga atverot acis. nu tāpat vien.
ak, un dažreiz laimes [kaut arī tā ir mirkļa] saglabāšanai nav nemaz tik slikti palikt savā pasaulītē un nedaudz papriecāties, neielaižot itin nevienu negāciju. pat vis-vismazāko.
ak, un dažreiz laimes [kaut arī tā ir mirkļa] saglabāšanai nav nemaz tik slikti palikt savā pasaulītē un nedaudz papriecāties, neielaižot itin nevienu negāciju. pat vis-vismazāko.
skan: Bob Marley
11 January 2008 @ 12:37 am
greizajos ratos
saruna lielā, omulīgā virtuvē, ideālas pusdienas/vakariņas ar vīna glāzi,sarunas. beidzot sarunas parādīja ceļu, apgrieza pa pāris grādiem, parādot citu skatpunktu uz situācijām. tas bija patīkami. slēdzieni un motivācija sevis pilnveidošanai.
pastaiga.īsta, gara pastaiga pa Dundee [dundīi], angļu valodas garša, interesantu vietu atrašana, pārdomas, skrējiens, zvaigznes. un kopumā laimes sajūta. patīkama laimes sajūta.
pastaiga.īsta, gara pastaiga pa Dundee [dundīi], angļu valodas garša, interesantu vietu atrašana, pārdomas, skrējiens, zvaigznes. un kopumā laimes sajūta. patīkama laimes sajūta.
skan: blur
07 January 2008 @ 02:55 am
Laikam man bija nepieciešama paslēpšanās, pārdomu laiks un tamlīdzīgi. Vispār esmu sapratusi, ka esmu kļuvusi kaitinoši
nopietna un biedējoši pieaugusi.
Un vēl es tik daudz ko slēpju no citiem. nez kam es to visu cenšos noglabāt [īstajam?],vai arī baidos pati no sevis, vai arī baidos, ko domās citi. Nē, par citiem man patiesībā ir absolūti nospļauties, jo ir novilkta stingra robeža starp tiem svarīgajiem.
Vai jūs ticat īstajiem/vienīgajiem?
nopietna un biedējoši pieaugusi.
Un vēl es tik daudz ko slēpju no citiem. nez kam es to visu cenšos noglabāt [īstajam?],vai arī baidos pati no sevis, vai arī baidos, ko domās citi. Nē, par citiem man patiesībā ir absolūti nospļauties, jo ir novilkta stingra robeža starp tiem svarīgajiem.
Vai jūs ticat īstajiem/vienīgajiem?
skan: damien rice
11 November 2007 @ 10:30 pm
tur es elpoju latgales mežus, skāros sniegam, skrēju cauri mežam, skatījos debesīs, pagarinot koku zarus, tādējādi iegūstot jocīgus attēlus savu acu priekšā. lecu pāri strautiņam un redzēju sevi bērnībā, man likās, ka mans gars ir kaut kur atdalījies, ka es protu ceļot laikā. bet arī tur es nejutos laimīga, jo laimes eiforiju pārtrauca pagātne, pagātne, kas bija realitāte nevis manas gleznainās bildes un smaržīgās sajūtas. to visu pārtrauca kaut kas tāds, kam es laikam nekad netikšu pāri.
es atkal nebiju uz zemes, es atdalījos un visu vēroju un daudz sapratu. man bija daudz jautājumu, kā piemēram, ko gan tādu es esmu savā bērnībā izdarījusi, ka mammas (patiesībā māsas mammas) brālis mani neciešs, ko gan es esmu tādu izdarījusi, ka man nekad netika dota ne mazākā iespēja un es tiku norakstīta, kā bērns, kuram nav talantu un izredžu. atbilžu nav. cilvēki ir ļauni. viņi pat nespēj iedomāties, cik ļoti viņu ļaunums ir manui izkropļojis.
varbūt tagad, kad ir notikušas visas šīs sāpīgās defortmācijas manī, man patiesi nav izredžu?
es biju klusa. man šķita, ka pirmo reizi savā dzīvē es esmu ar visu to samierinājusies un neļāvu tam ieplūst sevī kā agrāk, sadragājot visas patiesās sajūtas.
***
šķiet, ka visi mani centieni dzīvot ir tikai teātris, ko es spēlēju apkārtējiem, jo man reiz nav ne motivācijas tam vism, ne iekšējo grūdienu. nekā. es jūtos tik tukša kā vēl nekad.
***
esmu samierinājusies. es mierīgi vēroju naidīgo izteicienu izplūdes un mazu sāpīgi asu āķīšu veidu vārdu izplūdumus, kas vērsti nevienam citam kā tikai man.
esmu samierinājusies arī ar to, ka "mīļajam" šodien neesmu ieplānota.
***
es nedzīvoju, es eksistēju. sliktākais gan ir tas, ka es nezinu, kurā dimensijā norisinās šī mana eksistēšana, jo brīžiem itin nemaz nejūtos dzīva.
es atkal nebiju uz zemes, es atdalījos un visu vēroju un daudz sapratu. man bija daudz jautājumu, kā piemēram, ko gan tādu es esmu savā bērnībā izdarījusi, ka mammas (patiesībā māsas mammas) brālis mani neciešs, ko gan es esmu tādu izdarījusi, ka man nekad netika dota ne mazākā iespēja un es tiku norakstīta, kā bērns, kuram nav talantu un izredžu. atbilžu nav. cilvēki ir ļauni. viņi pat nespēj iedomāties, cik ļoti viņu ļaunums ir manui izkropļojis.
varbūt tagad, kad ir notikušas visas šīs sāpīgās defortmācijas manī, man patiesi nav izredžu?
es biju klusa. man šķita, ka pirmo reizi savā dzīvē es esmu ar visu to samierinājusies un neļāvu tam ieplūst sevī kā agrāk, sadragājot visas patiesās sajūtas.
***
šķiet, ka visi mani centieni dzīvot ir tikai teātris, ko es spēlēju apkārtējiem, jo man reiz nav ne motivācijas tam vism, ne iekšējo grūdienu. nekā. es jūtos tik tukša kā vēl nekad.
***
esmu samierinājusies. es mierīgi vēroju naidīgo izteicienu izplūdes un mazu sāpīgi asu āķīšu veidu vārdu izplūdumus, kas vērsti nevienam citam kā tikai man.
esmu samierinājusies arī ar to, ka "mīļajam" šodien neesmu ieplānota.
***
es nedzīvoju, es eksistēju. sliktākais gan ir tas, ka es nezinu, kurā dimensijā norisinās šī mana eksistēšana, jo brīžiem itin nemaz nejūtos dzīva.
08 November 2007 @ 11:48 pm
zenīts bija pirmais, ko es sagatavoju braucienam. tad vēl pāris mantas- džemperis, lai nenosalatu, svītraina bītlene, siltas zeķes, lasāmviela.
daba, omas trīskrāsainā kaķenīte, jaunais sunītis, es dodos- dodos elpot gaisu, kas piepildīts tīrām molekulām, kas pielidīts ar rudenīgo ziemas gaisu un meža smaržām. zeme, kas sastingusi ziemas gaidās. stalti vareni koki. un klusums. tīrs klusums, ko var pārtraukt vienīgi kāds rejošs suns. vecā nobružātā pastkastīte.
jācer, ka visus manus bērna sapņus nepārtrauks ģimenes taisnais skatiens.
man vēl būtu kāds zirdziņš jāuzmeklē pilnai laimei.
daba, omas trīskrāsainā kaķenīte, jaunais sunītis, es dodos- dodos elpot gaisu, kas piepildīts tīrām molekulām, kas pielidīts ar rudenīgo ziemas gaisu un meža smaržām. zeme, kas sastingusi ziemas gaidās. stalti vareni koki. un klusums. tīrs klusums, ko var pārtraukt vienīgi kāds rejošs suns. vecā nobružātā pastkastīte.
jācer, ka visus manus bērna sapņus nepārtrauks ģimenes taisnais skatiens.
man vēl būtu kāds zirdziņš jāuzmeklē pilnai laimei.