Tāds dīvains bezemociju klusums iestājies, nekādu pārdzīvojumu, pat ja ir ko pārdzīvot, vairs nebimbāju. guļu normāli. tikai viss kā apstājies šodien liekas. es kā apstājusies, aizmigusi. apkārt viss kustas un negaida uz mani, negaida, kamēr es nolemšu ar atsākt dzīvot.

Garas analizes parasti noved pie väjpräta.
Vairäk pozitivisma,gluzi kä Vonengùtam,hih.

iesakiet, lūdzu, dziesmiņu, bet tādu, kas gariņu paceļ!

Noskatījos soviet story un tagad man ir bail būt vienai dzīvoklī.

ha, esmu oficiāli atklājusi vasaras sezonu!

man tomēr ļoti patīk mani nogrieztie mati. un astītē jauki izskatās.

šodien mana krāsa ir zila.

izdomāju!izdomāju!izdomāju!

phū atnāca. viņa pie manis atnāca. ak, tā iedvesma, vienmēr atnāk negaidīti, taču vienmēr saviļņo mani tik ļoti, ka es sāku trīcēt no pārpilnības sajūtas, šoreiz tas notika dušā.
tagad es varu droši doties čučēt, taču šaubos, ka varēšu pagulēt, jo tad, kad galvā ir ideja, smadzenes neviļus sāk analizēt to, kā ideja taps realizēta. tā vien jūtu, ka jāguļ būs ar zīmuli un papīru.

un vēl. esmu tikusi tik tālu, ka man ir slepenie, draugu un tagad arī publiskie ieraksti. nez, kas sekos tālāk? sākšu šķirot laikam.
trakums ar mani.

es tikko sāku domāt par vizuālām pārmaiņām iekš šīs vides.
jap, pārmaiņas, pārmaiņas. gribu!