kauns būt cilvēkam.

raudiens.

zaļās pļavās slēpāmies un runājām ar sienāžiem, jo ticējām, ka šamie kaut ko zina, bet viņi klusēja.
Skrējām līdz vecmammas mājai, kurš pirmais. un es saucu- maka, maka, jo nevarēju izrunāt vārdu Māris.

Liekas, ka tikai ar brālēnu es nekad nejutos kā vecākais bērns. Un pat tagad viņu satiekot, es jūtos pasargāta, jo viņš ir tas, kurš vienmēr sargās. Atceros, ka vēl bērnībā kaut kāds puika man bija kaut ko nodarījis un Māris ar viņu sakāvās.
Neatminos nevienu savu bērnības dienu bez viņa.


man pietrūkst tās klusās drošības sajūtas.
*

bērni ir vienīgie, kas mīl patiesi.

*

Tāds nogurums būt zvēram, kuram jāizdzīvo kā vien māki.

Lielākoties cilvēki paši sev nolaupa labās lietiņas.

mieriņi. pavasarīga saule, bet aiz loga sniegs. kalnus skauj patīkama balta mākoņu migla.
dodamies baudīt aukstumu, ietinoties siltās šalēs.

jāiet ārā, kamēr vēl saule. sniegs ir pierimis, kaijas apjukušas skatās no laternām. bet man ir vislielākie mieriņi + saaukstēšanās sajūtas. tātad.. viss ir kārtībā!

Delete visu,ko var pàrprast.

Kà jau sapnis teica-laiks pàrmainàm. Tà nu es arí nolému biku pamainíties. Patíkami.

situaacija ir pienjeemusi rondo formu. un es kaa taada planeeta roteeju ap vienu un to pashu asi. noshauties.

2 naktī migla, 10 no rīta pavasara cienīga saule. šodien man patīk Dundee.