chocolat
26 February 2009 @ 05:21 pm
 
Trakots nogurums un mugursàpes, latviesu sirdsmùzika,haoss un nekàrtìba apkàrt, pret kuru sodien tika iegàdàti ieroci,liela apnèmìba,gribèsana nedaudz socializèties un izlìst no savàm caulàm,ko sodien arí darìsu + nedaudz kultùras,citàdi ne màkslas izstàzu,ne teàtra,tik dazas gràmatinas,kas aizmestas pagultè. Sovakar mierini,dance performance un nedaudz sabiedríbas. Tà lúk man te klàjas.
 
 
chocolat
26 February 2009 @ 12:39 am
 
Esmu manàmi kluvusi optimiste.visi satraukumi pagaisusi un visam pàri valda tas,ka viss bùs gluzi vienkàrsi labi.nekàdi pretvèji un sarezgìtìbas,nedz citu teiktais mani nenoved no tacinas.galu galà es zinu ká ir un esmu drosa.un visas manas sajùtas cukst labu,nekàdu sliktu prieksnojautu.mierini. Sodien tà iedomàjos,ka mès nekad nezinàm,ko dzìve mums piespèlès. Tà domàju,jo so to jauku tà ir arí man atvèlèjusi,bet es nekad pat uz to nebiju gaidìjusi,cerèjusi. Tà kà nav vèrts sevi iztirzàt lidz nemainai,kad viss pèksni neiet. Neiet,bet pàriet. Un es kaut kà uz visu skatos mierígi. Un tagad arí spéks kaut ko darít paràdíjies,no sàkuma es protams sevi piespiedu,bet bija tà vérts,jo citàdi jau biju sàkusi klút par kàrtígu pesimisti,bet man dizi ko nepiestàv. Tà kà visas depresívàs bùsanas var tìties ellè.
Neko nedarot,nekas nenotiek. Un nav ko sédèt kaktà un pìkstèt,apnika píkstèt,sàku darìt un ir labi.
 
 
chocolat
25 February 2009 @ 01:11 am
 
Un tagadin,kad esmu ietuntulèjusies segà,nevaru aizmigt.miegi jau nàk trakoti,tikai domas vislaik notur pie nomoda.
Bet vakars gan bija jauks.un vispàr biku sajùta,ka dzìve iet uz augsu un viss kaut kà lèni nokàrtojas.laikam bùsu pelnìjusi pèc visiem nemieriem un sirds sàpèm.
Tikai ar to manu paspàrliecinàtibu un pasvèrtèjumu gan ir pakalà.vajag kàdas magiskas zàlítes pret sito kaiti.eh.
Arlabunakti.
 
 
chocolat
24 February 2009 @ 03:57 pm
 
Es vienmèr esmu tà,kas pretojas diendusai,jo gluzi vienkàrsi nevaru aizmigt bez tumsas. Un se tev bija. Apgùlos uz brìtinu un atslèdzos,pat nepamanot,ka iemiegu,liekas,tàdas iemigsanas gluzi vienkàrsi nebija,es vàrda tiesà nozímè atlùzu.
Pamodos no telefona zvana,kurs man likàs ir modinàtàjs,tamdél nospiedu sarkano klausulíti.
Péc brítina zvaníja atkal.modinàtàjs tas nebija.zvaníja no darba.es kaut ko angliski sàkumà centos paskaidrot,beigàs padevos un iztiku ar íso nè,jà.
Un tagadin es censos ar trifelu palídzìbu atgùt atminu par sodienas darbiem,bet domas aizslìd kaut kur tälu un ar ikdienu nav päräk saistìti.
So laikam sauc par nogurumu.
 
 
chocolat
24 February 2009 @ 01:13 pm
 
Sanèmu saldäko pacinu. Un nav jau brínums ka tä, nemot vérà, ka sùtìtàjs ir browne's chocolates.
Bet vispàr gaisà pavasaris.Patìkami.
 
 
chocolat
17 February 2009 @ 01:52 pm
 
viss un nekas.

Rakstīju personal statement un saskāros ar viss- nekas pārdomām. Es rakstu, ka manu interesi par mākslu rada vide apkārt mums, ka par iedvesmas avotu kalpo viss, kas ir ap mani- daba, dzīvnieki, cilvēki, mākslinieki, mūzika, filmas.

un tad es iedomājos, ka reizēm mēdz būt tādi brīžī, ka tas viss, kas tevi ir iedvesmojis pārvēršas par neko, par tukšumu, kas pēkšņi nerada ne mazāko sujūtiņu.

un par šo atziņa:

patiesībā cilvēki paši sevi iedvesmo ar savu skatījumu uz lietām, savu attieksmi pret tām. tikai mēs paši sevi iedvesmojam. citi ir kā avoti caur kuriem mēs ļaujam dzimt iedvesmai.
 
 
chocolat
14 February 2009 @ 12:07 pm
 
izsmēķēju valentīndienu.

man vajadzīga fucking saņemšanās un māksla.
 
 
chocolat
13 February 2009 @ 05:36 pm
 
smuki puikas pievērš uzmanību un vēlas sapazīties, bet manī tas izraisa dusmas. uz hi, hello, svilpieniem atbildu ar naidīgu skatienu. un tā vienmēr, kad vēlies vismazāk uzmanības no pretējā dzimuma, tad saņem daudz.
 
 
chocolat
13 February 2009 @ 04:52 pm
 
nogurums no cilvēku kritikas un neapmierinātības ar mani. turklāt tajā visā klausoties, es kaut kur pazudu. tamdēļ ejiet visi dirst.
es sev patīku tāda kāda esmu. jā, ar tizlām rokām, kā cilvēks, kurš briesmīgi spēlē pūlu, kā meitene, kurus jokus reti kurš saprot, kā meitene, kas nav diži gudra fizikā, kā draugs, kurš neprot atvadīties. jā, tāda es esmu.

deformēt un deformēt, katrs grib kaut ko citu. neviens nedzird, ko vēlos es.
sveiki, mani sauc aina. esmu garlaicīga, stulba, neprotu jokot, pārāk labsirdīga.
***

nekas man vairs netraucēs, nekam un nevienam es vairs neļaušu sevi šādi šaudīt. es pati sevi pietiekami daudz kritizēju. tamdēļ iebāziet savu kritiku kaut kur, paši neesat nekādi zelta gabaliņi, visiem ir trūkumi.

es pārstāju būt golfa bumbiņa, ar kuru tu dārgais vari rīkoties kā vien tev ienāk prāta- ko var spert, kur vien sagribas, pagrūzt un atgrūzt.
es vēlos būt es, jo visas tās manas iekšējās raušanās uz visām pusēm, cenšoties visiem izdabāt un patikt, beidzas ar vienām vienīgām neveiksmēm.

***
mīļie, reizēm janovērtē to, kas ir, nevis jānoniecina tas līdz nullei, cenšoties izspiest to kā nav.
***

viss.
 
 
skan: the killers
 
 
chocolat
13 February 2009 @ 12:44 pm
 
šī ir visnevēlētākā valentīndiena. nav jau tā, ka mani satrauktu pati valentīndiena, gluži vienkārši mana dzimšanas diena ir tai piesieta.
un šogad tas viss ir nelaikā, jo es netieku ar sevi galā.