08 November 2007 @ 11:48 pm
 
zenīts bija pirmais, ko es sagatavoju braucienam. tad vēl pāris mantas- džemperis, lai nenosalatu, svītraina bītlene, siltas zeķes, lasāmviela.

daba, omas trīskrāsainā kaķenīte, jaunais sunītis, es dodos- dodos elpot gaisu, kas piepildīts tīrām molekulām, kas pielidīts ar rudenīgo ziemas gaisu un meža smaržām. zeme, kas sastingusi ziemas gaidās. stalti vareni koki. un klusums. tīrs klusums, ko var pārtraukt vienīgi kāds rejošs suns. vecā nobružātā pastkastīte.

jācer, ka visus manus bērna sapņus nepārtrauks ģimenes taisnais skatiens.

man vēl būtu kāds zirdziņš jāuzmeklē pilnai laimei.
 
 
( Post a new comment )
chocolat[info]chocolat on November 26th, 2007 - 01:59 pm
es tev pilnīgi piekrītu, tikai šī dienasgrāmata man ir ļoti tuva kļuvusi, nevaru no Klimta skūpsta šķirties (:
taču jūtu sevi citur, jūtu, ka man ir jābūt zem cita vārda, varbūt vieglāk nevis bēgt (vienalga kāds vienmēr uziet), bet drīzāk likvidēt visu nepatīkamo un liekulīgo.

starp citu, kā tev izdevās citādāk saukties?

p.s paldies!
(Reply) (Parent) (Link)