Tērbatas iela ir vis-visnoslēpumainākā iela Rīgā (nu vismaz pagaidām).
Un es tagad šūpojos uz elektrības vadiem blakus skaistajām laternām līdzīgajām lampām. Kad apnīk šūpoties eju uz jumtiem pasēdēt.Un kad apnīk jumti, tad staigāju ar basām kājām pa bruģi.

Bet vispār man vajag to izstādi LNM redzēt, jo organisms pieprasa, jo māksla ir kā narkotika. Un esmu gatava atlikt beidzot visu un doties. turklāt, esmu jau sen apsolījusies Montai. Tātad es ceru, ka mums abām izdosies aiziet. Ieiet gleznās.
M?