27 December 2009 @ 02:22 pm
 
šo nevar noklusēt. pārāk skaisti, lai runātu un pārāk skaisti, lai klusētu.
bučota uz deguntiņa un vaidziņiem, sasildīta un apmīļota, cik sen man ir pietrūcis tāds patiess skaists bez nekā par daudz mīļums.
silts ķermenis, kuram naktī pieglāstīties blakus, kurš ietrīcas no mana maiguma, rokas, kas satver manu galvu un liek justies tik mazai un trauslai. un tad ietrīcos es.
katrs mans ievainojums no nakts trakulībām, tika apkopts un sabučots.
izdzīvot mirkli, nekā neplānojot.

ilgas atvadas un pastaigas, saldi skūpsti un mīkstākās bārdas pieskārieni manai ādai.
un gaidas, kad tiksimies vēl.

cieņa un dziļa interese, sarunas, apkāmpieni, neviena līnija nepārkāpta. mīļums, bet ne mīla. nobīties un uzticēties.
***

mums visiem pieder tikai tas mirklis, kurā mēs esam, pagātne ir tikai atmiņas, nākotne ir tikai plāni, tie abi neeksistē, tagadne ir vienīgā, kas ir te un tagad. es izvēlos būt tagad, palaižot to,
ko visgrūtāk palaist.
 
 
( Post a new comment )
kernel: ziedu vilki[info]kernel on December 29th, 2009 - 12:07 pm
atceries to citātu, ko lasīju no remarka grāmatas par mirkli, kas mums nekad nepieder? tavs ieraksts manī vieš šaubas par tā patiesumu. :)
(Reply) (Thread) (Link)
chocolat[info]chocolat on December 30th, 2009 - 09:34 pm
man liekas, ka mirkļi ir vienīgie, kas mums patiesi pieder,bet es atceros remarka citātu.
(Reply) (Parent) (Link)